FOTO: Somijas prezidents: Latvija ir nozīmīgs partneris drošības jautājumos

Viņš uzsvēra Latvijas un Somijas vēsturiskās un mūsdienu saiknes, atgādinot par kopīgās jūras nozīmi, tirdzniecības ceļiem un vēsturiskajiem notikumiem, tostarp Somijas neatkarības cīņu epizodēm, kas saistītas ar Liepāju.

Somijas prezidents akcentēja, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas abu valstu attiecības kļuvušas īpaši ciešas. Savukārt, runājot par globālo situāciju, Stubs brīdināja nepieļaut trīs kļūdas – nepārspīlēt pagātnes racionalizēšanu, nedramatizēt tagadni un nenovērtēt par zemu nākotnes izaicinājumus.

Viņš uzskata, ka patlaban pasaulē trūkst stabilas kārtības, un tuvākajos gados gaidāms pārmaiņu posms, kurā īpaša loma būs NATO, Eiropas Savienībai un Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbībai. Somijas prezidents uzsvēra, ka gan Somiju, gan Latviju vieno demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana.

Thank you for a warm welcome @edgarsrinkevics.

It is an honour and a pleasure for me and Suzanne to visit Latvia.

This state visit shows our appreciation for co-operation with Latvia – bilaterally, and as an NB8 and an EU partner, and a Nato ally. pic.twitter.com/vbw1oFXJBr

— Alexander Stubb (@alexstubb) September 16, 2025

Vienlaikus viņš norādīja, ka abu valstu drošībai galvenais apdraudējums ir Krievija, tāpēc mazo valstu ietekmes spēks slēpjas to vērtībās un kopīgās interesēs. Tāpat Somijas prezidenta ieskatā mazās valstis var panākt ievērojamu ietekmi, darbojoties daudzpusējās un reģionālajās organizācijās, tostarp Eiropas Savienībā un NATO. Viņš atzina, ka Somijai ir viens no lielākajiem karaspēkiem Eiropā, taču tieši dalība starptautiskās apvienībās sniedz lielāku spēku un ietekmi.

Runājot par ārpolitikas prioritātēm, Stubs norādīja uz trim būtiskiem jautājumiem, kuros cieši sadarbojas Latvija un Somija – atbalstu Ukrainai, miera procesa vajadzībai Tuvo Austrumu reģionā un plašāku starptautiskās drošības stiprināšanu.

Viņš izcēla karu Ukrainā, uzsverot, ka tas ir «mūsu karš», jo tajā izšķiras gan vērtības, gan intereses.

Somijas prezidents nosauca Krievijas iebrukumu par «nelegālu, neētisku, brutālu un necilvēcīgu» un uzsvēra, ka Ukrainai ir visas tiesības cīnīties par neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti.

Pēc Stuba domām vienīgais iespējamais risinājums ir vispirms panākt beznosacījumu uguns pārtraukšanu un tikai tad sākt miera sarunas. Viņš atzīmēja, ka aizvadītajā nedēļā viesojies Kijivā un pārliecinājies par Ukrainas apņēmību turpināt cīņu. Viņš atzina, ka ceļš uz mieru nebūs ātrs, taču pacietība un konsekvence ir nepieciešama.

Kā otru būtisku ārpolitikas jautājumu viņš minēja Tuvo Austrumu konfliktu, kur Somijas tiešas ietekmes esot ierobežotas, taču valstij esot skaidras vērtības un nostāja. Stubs pauda atbalstu divu valstu risinājumam, uzsverot vajadzību nodrošināt gan Izraēlas drošību, gan Palestīnas valsts izveidi.

Viņš atgādināja, ka jūnijā pieņemtā starptautiskā deklarācija, kurā arābu valstis pirmo reizi apņēmās atbalstīt Izraēlas drošību un aicināja «Hamās» atbrīvot visus gūstekņus, ir nozīmīgs solis šī mērķa virzienā.

Somijas prezidents uzrunā pievērsa uzmanību attiecībām ar ASV un Ķīnu. Viņš klāstīja, ka ar Vašingtonu Somiju vieno tradicionāla vērtību bāze, un aizvadīto gadu laikā nostiprināta sadarbība aizsardzības un drošības jomā. Stubs aicināja arī Latvijas deputātus aktīvi sadarboties ar ASV senatoriem un Kongresa deputātiem, uzsverot, ka «tas ir ļoti svarīgi Latvijas drošībai un starptautiskajai redzamībai».

Savukārt par Ķīnu viņš sacīja, ka demokrātijas trūkums un cilvēktiesību pārkāpumi ir nepieņemami, tomēr sadarbība ar Pekinu esot nepieciešama, jo, piemēram, klimata un tehnoloģiju jautājumus, tostarp mākslīgā intelekta un biotehnoloģiju attīstību, nevar risināt bez Ķīnas iesaistes.

Somijas prezidents atzina, ka stratēģiskā sadarbība starp ASV un Ķīnu būs centrālais starptautiskās politikas faktors nākamajā desmitgadē. Viņš uzsvēra, ka ārpolitika nevar balstīties tikai uz cerībām vai nostalģiju, bet jāpielāgojas realitātei, kāda tā ir patlaban. Stubs norādīja, ka militārā ražošana Eiropā pieaug straujāk nekā jebkad kopš aukstā kara, un aicināja resursus izmantot gudri un efektīvi.

Noslēgumā Stubs atzina, ka drošības jautājumi reģionā kļūst arvien nozīmīgāki. Viņš norādīja, ka Krievijas agresīvā politika apliecina, ka cilvēku dzīvības un kaimiņvalstu suverenitāte Maskavas skatījumā nav vērtība. Viņš uzsvēra, ka «Ukrainas drošība ir arī mūsu drošība», piebilstot, ka ukraiņi cīnās arī par Latvijas un Somijas demokrātiju, brīvību un Eiropas nākotni.

Stubs akcentēja, ka mazās valstis vienatnē nevar izdarīt daudz, taču kopā – NATO, ES, NB8 un citos formātos – spēj stiprināt drošību un ietekmēt ģeopolitiskos procesus. Viņš uzsvēra, ka cerība nav stratēģija, un nostalģija nav stratēģija, aicinot Latviju un Somiju turpināt būt priekšgalā reģiona drošības stiprināšanā.