Rīga +22°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
To apstiprina arī Latvijā vadošā auto un moto rezerves daļu tirgotāja Inter Cars Latvija tiešsaistes veikala 2020.gada rezultāti – otrajā pusgadā internetā pārdots piecas reizes vairāk auto un moto preču nekā pirmajā. Turklāt uzņēmums prognozē, ka 2021.gadā tā tiešsaistes tirdzniecības apjomi palielināsies vismaz par 20%.
“Mēs pašlaik varam vērot, ka transportlīdzekļa īpašnieks pats kļūst par rezerves daļu tiešo pircēju. Daļēji to veicina Covid-19 dēļ noteiktie fiziskā kontakta ierobežojumi, bet daļēji arī tas, ka cilvēki kļūst izglītotāki un vēlas vairāk kontrolēt ar spēkratiem saistītās izmaksas,” tā Viļumsons.
Uzņēmējs norāda, ka tiešsaistes iepirkšanās priekšrocība ir vienkārša un ērta cenu salīdzināšana.
Ja līdz šim auto īpašnieki salīdzināja remontu izmaksas autorizētos servisa centros un neatkarīgās remontdarbnīcās, tad tagad viņi aizvien biežāk detaļas iegādāsies paši un ar tām rokās dosies pie mehāniķiem.
Taču tieši tāpat kā pērkot internetā jebkuru citu lietu, iegādājoties rezerves daļas ir vērts rūpīgi noskaidrot piegādes nosacījumus, piemēram, vai noskatītā detaļa ir pieejama uzreiz, vai arī pašam tirgotājam tā ir jāpasūta. Abos gadījumos var atšķirties ne tikai piegādes laiks, bet arī pasūtījuma kopējā cena. Viļumsons pauž, ka reizēm var būt situācijas, ka vienkāršāk un izdevīgāk, lai autoserviss veic visu pakalpojumu, tai skaitā detaļu iegādi un pasūtīšanu.
Iepirkšanās paradumu maiņa Latvijā atbilst arī globālajām tendencēm. Proti, statistikas dati aizvien pārliecinošāk rāda, ka e-komercija jau tuvākajā laikā apsteigs fizisko mazumtirdzniecību. Piemēram, saskaņā ar pētījumu kompānijas Kantar TNS Covid-19 barometra datiem, pasaulē teju katra trešā mājsaimniecība (32% un 40% mājsaimniecību ar bērniem) pandēmijas laikā palielināja tēriņus tiešsaistes pirkumiem.
Savukārt starptautiskās pētījumu un konsultāciju kompānijas Global Market Insight aplēses liecina, ka auto un moto rezerves daļu tirgū tiešsaistes pārdošana laikā līdz 2026.gadam ik gadu pieaugs aptuveni par 15%.
“Jebkuras būtiskas pārmaiņas cilvēku uzvedībā sākotnēji var šķist kā risks vai negatīva ietekme, taču pat šajā situācijā mēs kā auto un moto rezerves daļu izplatītājs redzam, ka autoservisiem tas rada iespēju attīstīt augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus un pat uzlabot savas darbības efektivitāti,” uzskata Viļumsons.
Pozitīvi ir tas, ka auto servisa nozare arī Latvijā jau ir sākusi doties digitalizācijas virzienā, ko klienti uztver kā papildu ieguvumu. Piemēram, aizvien biežāk auto īpašniekiem ir iespēja elektroniski pierakstīties noteiktu pakalpojumu saņemšanai – tas ietaupa autobraucēju laiku un palīdz servisiem plānot savus resursus.
Viļumsons uzskata, ka digitālie risinājumi, kas ļauj uzturēt “auto slimības vēsturi”, proaktīvi komunicēt ar transportlīdzekļa īpašnieku un nodrošināt personalizētus servisa piedāvājumus, ikvienam autoservisam palīdzēs piemēroties tiešsaistes tirdzniecības radītajām izmaiņām.
Turklāt tuvākie gadi auto remonta nozarei solās būt pozitīvi. Vairākas ASV un Eiropā veiktas aptaujas liecina, ka arī pēc vīrusa ierobežojošo pasākumu atcelšanas cilvēki plāno retāk izmantot sabiedrisko transportu, biežāk braucot ar velosipēdu vai privāto auto. Tā kā daļai cilvēku ir samazinājušies ienākumi, ne visi ir pārliecināti par savu finanšu stabilitāti, tad var prognozēt, ka lielāka uzmanība tiks veltīta esošo spēkratu remontam.
