Kas MINT ir palīdzējis izcelties starp citiem mēbeļu ražotājiem?
Pats nāku no amatnieku, galdnieku, ģimenes – mājās nebija nevienas veikalā pirktas mēbeles, viss pašu rokām veidots un gaumīgs. Zīmols MINT šīs galdniecības tradīcijas turpina. Piemēram, mūsu radīto galdu virsmu malas ir nostrādātas ar masīvkoka līsti, lai mēbele kalpo ilgi: nejauši pa to uzsitot, neizlūzīs robs. Jau sākotnēji vēlējāmies, lai visi priekšmeti ir kvalitatīvi, to dizains ilglaicīgs un pārmantojams vairākās paaudzēs.
Zīmola filozofija paredz arī to, ka klients var nopirkt vienu atsevišķu lietu, piemēram, krēslu, un tad pamazām to apaudzēt ar citām mūsu radītajām mēbelēm. Šodien tām var būt izmantota cita apdare, jauns lakas pārklājums, tomēr tās harmoniski komplektēsies ar lietām, kas iegādātas pirms gadiem. Un vēl – zīmola pamatā ir pārliecība, ka bez dizainera norādēm ikviens ar MINT mēbelēm var iekārtot savu telpu pats. To atzinuši arī klienti: jebkuru priekšmetu ieliec gan klasiskā, gan modernā interjerā, un tas sēž.
Kurus nosauktu par zīmola atslēgas produktiem?
Man visi ir mīļi, ar katru saistās kāds stāsts – atceros mirkli, kurā priekšmets radīts, un savas tā brīža izjūtas. Nenovērtēts, bet interesants un tēlniecisks ir istabas aizslietnis. Manuprāt, seksīgs objekts, kas īpaši piemērots guļamistabai, aiz kura pārģērbties un kuram pāri pārmest halātiņu vai naktskreklu.
Savukārt ļoti novērtēts ir skrūvbeņķis – tas ir mūsu pirmais produkts, kas aizsācis MINT un kļuvis jau par ikonu. Ideja par to radās, ciemojoties pie kolēģa, – tur istabas stūrī ieraudzīju stipri cietušu cara laika klavieru krēslu, kuram bija saglabājusies vien koka vītne. Tas nostrādāja kā impulss pašam radīt līdzīgu priekšmetu. Iztēlē redzēju, ka uz šī beņķa var sēdēt un, piemēram, mizot kartupeļus vai tas var atrasties pie gultas kā naktsgaldiņš. Arī tā ir daļa no MINT filozofijas –
mūsu radītie priekšmeti var atrasties jebkurā telpā un tikt lietoti dažādiem mērķiem.
Piemēram, papīra grozi var kalpot arī par bērnu rotaļlietu glabātavu.
Pats esmu gandarīts arī par brīvi stāvošo virtuves moduļu sistēmu, jo tā ir vienkārša, estētiska, viegli montējama, ilgtspējīga. Savukārt zilā kumode ir funkcionāla un vienlaikus interjerā kalpo par košu akcentu.
Pirms uzsākat jauna produkta ražošanu, jūs modeli testējat, lai saprastu, vai pēc tā būs pieprasījums?
Nē, lai atrastu klientu, nav jātaujā pēc apkārtējo viedokļa – vissvarīgākā ir pašu ticība savam produktam. Kad ekonomiskās krīzes laikā radījām skrūvbeņķi, arī jūsu žurnālā tika uzdots jautājums: vai priekšmets, kas maksā vairākus simtus, ir piemērots krīzes laikam? Bet šis joprojām ir viens no vairāk pieprasītajiem produktiem.
Ir naivi cerēt, ka atsaucība no pircējiem radīsies uzreiz. Parasti klients lietu vispirms apskatīs, tad paslavēs, bet nenopirks. Paies laiks, līdz viņš tam nobriedīs. Vēl jārēķinās, ka taisnība ir teicienam kas no acīm prom, tas no sirds ārā. Tāpēc publiskajā vidē par sevi jāstāsta, jāatgādina un jādomā arī jauni veidi, kā sasniegt pircēju. Piemēram, tuvākā pusgada laikā interesentiem piedāvāsim īres apartamentu, kas būs iekārtots ar MINT mēbelēm. Dosim cilvēkiem iespēju padzīvot zīmola stāstā un izlemt, vai viņi to vēlas turpināt arī savā mājoklī.
Kāds ir jūsu padoms citiem, kā tikt pamanītiem pasaulē?
Teju vienīgais ceļš, kā sevi pieteikt Eiropas tirgū, ir izstādes. Mēs savulaik ar jau minēto skrūvbeņķi vēlējāmies piedalīties 100% Design London. Izturējām konkursu, bet mūs brīdināja, ka, izstādē startējot ar vienu priekšmetu, jēgas nebūs. Tāpēc pusgada garumā radījām vēl divdesmit produktu – galdus un krēslus. Pēc šīs izstādes sekoja piedāvājums piedalīties nākamajā, kas notika Cīrihē, tai radījām vēl dažas jaunas mēbeles. Žurnālisti mūs pamanīja, sekoja intervijas televīzijā un dizainam veltītajos izdevumos – abas izstādes noteica MINT tālāko virzību. Tā bija veiksme, ka trāpījām tā brīža modes stilistikā, taču, kā sacīja vācu kompānijas Manufactum, kas tirgo mūsu produkciju, pārstāvis: mums ir specifisks, citiem neraksturīgs dizains, tajā pašā laikā tas atbilst izjūtām, ko dizainā meklē eiropieši. Izveidojot jaunu zīmolu, ir jārēķinās ar smagu darbu. Mīlestībai ir jāstāv pāri visam. Lai piedalītos pirmajās izstādēs, iztērējām 50 tūkstoš eiro un veselu gadu no tā neredzējām nekādu atdevi – ļoti svarīgi ir nezaudēt ticību savai lietai.
Līdzīgi kā starp cilvēkiem svarīgākās ir savstarpējās attiecības, arī zīmolam ir būtiski panākt klientu uzticēšanos.
Tas ir visgrūtākais. Lai vairotu uzticēšanos, mums ir veikals, kas atrodas Rīgas centrā, skaistā, renovētā ēkā, tas klientam iedod ticību, ka esam nopietns uzņēmums. Šeit var mēbeles apskatīt, tām pieskarties, apsēsties krēslā. Arī pircējiem, kas atrodas ārpus Latvijas, veikala pastāvēšana ir svarīgs moments, jo tas veido pārliecību, ka mūsu produkti, kas redzami sociālajos tīklos, ir īsti, nevis uzburtas vizualizācijas.
Lai uzņēmums varētu pastāvēt, svarīgi ir tikt pāri bedres periodiem. Kuri ir bijuši jūsu smagākie pārbaudījumi?
Grūtākais bija saistīts ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenās ēkas celtniecību: mēs izdarījām savu darbu, bet būvnieks mūs uzmeta nesamaksājis. Tiesājāmies desmit gadus. Šai laikā par mūsu valsts tiesu sistēmu man ir izveidojies zināms priekšstats – divus gadus tiesnese konstanti saslima un mūsu lietas izskatīšana arvien tika atlikta. Kad notika Maximas traģēdija, tiesnesi nomainīja, un mēs prāvu uzreiz uzvarējām. Sakritība? Nedomāju. Un vēl – mēs izgājām visas instances, tiesā uzvarējām, bet naudu neatguvām… Diemžēl tā kļuvusi par sistēmu arī citos objektos – tas pats
Jaunais Rīgas teātris uzbūvēts, daudziem paliekot parādā.
Lielās būvkompānijas rada apakšuzņēmumus, kas slēdz līgumus ar darbu veicējiem. Kad tie gaida samaksu, mātes kompānijas darbinieki uzsver – mēs visu esmu samaksājuši, mēs neatbildam par to, ko nav izdarījis meitas uzņēmums… Diemžēl ar šādām situācijām ir jārēķinās. Tāpat jāsadzīvo ar to, ka mūsu produkti tiek kopēti – es varētu izveidot otru Instagram kontu ar mūsu mēbeļu pakaļdarinājumiem. Bet par to cenšos pasmieties – nav jau citas izejas.
Kādas īpašības sevī svarīgi kultivēt zīmola virzītājiem, lai tiktu uz priekšu?
Pati galvenā ir pacietība – jo produkts dārgāks, jo grūtāk to pārdot. Ja krēsls maksā vairākus simtus, tikai noteikta kategorija cilvēku to var atļauties. Bet ir svarīgi noturēt mugurkaulu un nemainīt zīmola filozofiju un seju. Kāds man reiz teica: «Ja esi skroderis, kas šuj smokingu, tu nedrīksti pārmesties uz palagu šūšanu, jo tas nozīmē, ka pie smokingiem nekad vairs neatgriezīsies.»
Jārēķinās arī ar to, ka riski ir jāsadala: nav pareizi visas olas turēt vienā groziņā. Tāpēc paralēli mēbeļu radīšanai mēs pēc pasūtījuma ražojam arī durvis, sienu un griestu paneļus. Abu virzienu eksports un pārdošana Latvijā ir līdzvērtīga, savukārt MINT mēbeles 70% tiek eksportētas un tikai 30% pārdotas uz vietas.
Kas ir labākais kompliments, ko esat par savu darbu dzirdējis?
Kāda arhitekte, augstskolas pasniedzēja, saviem studentiem ir teikusi: «Jūs varat izmantot katru MINT produktu jebkurā interjerā, un tas izskatīsies lieliski.» Labs novērtējums.

Raksts tapis ar VKKF atbalstu.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨














































































