Cilvēki dzīvo ilgāk, sabiedrība kopumā noveco un sarūk darbaspēks, tāpēc Dānijas piemēram drīzumā būs spiestas sekot arī citas valstis.
Septiņdesmitgadniekiem Dānijā uz darbu gan nebūs jāiet tagad. Tas notiks pakāpeniski līdz 2040. gadam. Tāpēc šis lēmums tieši skars visus, kas dzimuši pēc 1970. gada. Paredzams, ka tad, kad pensionēšanās vecums sasniegs 70 gadus, tas tiks iesaldēts un vairs netiks paaugstināts.
Pensionēšanās vecums Dānijā tiek pārskatīts ik pēc pieciem gadiem, un jau tagad tas ir 67 gadi, bet 2035. gadā pensijā varēs doties no 69 gadu vecuma.
Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā iedzīvotāju dzīves ilgumu valstī. Turklāt
arī Eiropā šobrīd katrs piektais iedzīvotājs ir vecāks par 65 gadiem,
un bīstami paātrinājusies cilvēces novecošana. Jo ātrāk iedzīvotāji pensionējas, jo smagāks slogs valsts budžetam. Drīzumā tas varot kļūt nepanesams. Tāpēc
daudzas valstis tuvāko 20 gadu laikā būs spiestas sekot Dānijas piemēram un pārskatīt pensiju sistēmu.
Piemēram, Šveicē patlaban pensijā var doties jau no 63 gadu vecuma, Lielbritānijā – 66 gados, Itālijā – 67 gados. Francijā ilgu laiku pensionārs bija no 62 gadiem, bet pirms diviem gadiem pieņemts lēmums pakāpeniski paaugstināt šo slieksni līdz 64 gadiem, un šis lēmums uzsāka protestu vilni.
Paši dāņi par šādu perspektīvu – būt pionieriem pensionēšanās vecuma paaugstināšanā – nav sajūsmā, taču arī nekādi protesti šim lēmua arī nesekoja. Daudzi atzina, ka tas vairs nešķiet izšķirīgi – doties pensijā 67 gados vai trīs gadus vēlāk. Taču daudzi arī pauž bažas par to, vai veselība ļaus tik ilgi palikt darba tirgū. Tomēr panikas neesot, jo iedzīvotāji tic, ka valsts par viņiem parūpēsies, ja viņi nespēs turpināt strādāt.
Ir vēl kāds svarīgs iemesls dāņu mieram –
viņi gadā nostrādā mazāk stundu nekā citās Eiropas Savienības valstīs.
Ņemot vērā to, ka daudziem ir pietiekami augsti ienākumi, šie darbinieki pieļauj iespēju, ka dosies pensijā priekšlaicīgi un spēs iztikt, nesaņemot pilnu pensiju.