Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Varam braukt drošāk
Pirmie gaisa kondicionieri automobiļos tika uzstādīti pagājušā gadsimta 50. gados, bet popularitātes vilni piedzīvoja 70. gados. Šādu greznību tā sauktajā zelta laikmetā baudīja šoferi Amerikas Savienotajās Valstīs, braucot ar lielām, bagātīgi aprīkotām lielceļa fūrēm.
Taču drīz vien ASV Nacionālās ceļu satiksmes drošības administrācijas pētījumi atklāja, ka gaisa kondicionieri uzlabo ne tikai komfortu, bet arī satiksmes drošību. Tika atklāts, ka karstums un mitrs laiks nogurdina autovadītājus – pavājina koncentrēšanos, palēnina reakciju, kā arī izraisa miegainību. Savukārt gaisa kondicionieris atdzesē salonu, neļaujot cilvēkam pārkarst, un tas braucējam ļauj adekvātāk reaģēt dažādās satiksmes situācijās.
Tehnoloģijām attīstoties, ir ieviestas vienas, divu, pat trīs un četru zonu automātiskā klimata kontrole, kas katram pasažierim gaisa temperatūru ļauj pielāgot tieši sev.
Laika gaitā pilnveidoti arī sēdekļi. Agrāk izmantotās platās, solam līdzīgās pamatnes vietā nāca sēdekļi, kas pielāgojās cilvēka ķermenim, nodrošinot stabilu sānu atbalstu un nenoslogojot muguru. Tas ir ļoti svarīgi, jo ir ļoti grūti koncentrēties uz braukšanu, ja cilvēks visu laiku jūtas neērti.
Piemēram, Vācijā kopš 90. gadiem darbojas apvienība, kura pazīstama kā Veselas muguras asociācija («Aktion Gesunder Rücken» jeb AGR). Sapulcinot neatkarīgu ārstu komandu, asociācija veic auto sēdekļu sertificēšanu. Tāpēc AGR emblēmu var redzēt uz augstas klases vācu automobiļu sēdekļiem.
Par mums rūpējas nemanāmi
Taču uzņēmumi turpina aktīvi strādāt šai virzienā, lai cilvēks auto salonā justos vēl labāk. Mercedes-Benz ir izstrādājis gaisa filtrēšanas sistēmu, kas atbilst slimnīcas operāciju zāļu standartiem. Tiek norādīts, ka šī tehnoloģija spēj attīrīt visas cietās daļiņas, slāpekļa oksīdus, sēra dioksīdus un citas nepatīkamas smakas, kas no gaisa nonāk automobiļa salonā. Šādus rezultātus vācu inženieri sasniedza salīdzinoši vienkāršā veidā – uzstādot HEPA filtru. Tā kā elektriskā piedziņa zem pārsega aizņem daudz mazāk vietas nekā iekšdedzes dzinējs, atrast vietu šādam filtram ir salīdzinoši viegli.
Rūpes par braucējiem nav svešas arī vidējās klases zīmoliem. Hyundai savos automobiļos tagad uzstāda viedo gaisa kondicionēšanu, kurā ar kondensātu tiek galā iztvaicētājs. Tas novērš pelējuma rašanos, kas parasti rada nepatīkamu smaku.
Cieto daļiņu indikators reāllaikā mēra gaisa kvalitāti automobilī. Tiklīdz to ir pārāk daudz, sistēma pati sāk vēdināt salonu, samazinot mitrumu. Ja gaisa kvalitāte neuzlabojas, automobilis informē vadītāju, ka ir pienācis laiks nomainīt salona un kondicioniera filtrus un iztīrīt sēdekļus un paklājus.
«Ir cilvēki, kuriem ir mikrobu fobija. Viņi ir ļoti jutīgi pret netīrību, tāpēc vienmēr nēsā masku. Pasaulē noteikti ir diezgan daudz cilvēku, kam, izvēloties automobili, gaisa filtrēšana un citas līdzīgas tehnoloģijas ir svarīgas. Ražotāji reaģē uz šīm prasībām un ievieš attiecīgās sistēmas jaunākajos modeļos. Protams, lielai daļai braucēju šādu raižu nebūs – viņi automobilī turpinās ēst hotdogus un ne par ko nesatrauksies. Savukārt noteiktai grupai cilvēku šādi gaisa tīrības risinājumi ļaus justies ievērojami labāk,» saka fotogrāfs Toms Svilāns, kurš profesionāli iemūžinājis un testējis virkni jauno auto.
Automobilis, kas prot veikt sterilizāciju
Tā kā tirgū ir pieprasījums pēc tīrākiem un drošākiem automobiļiem, ražotāji pastāvīgi rada ko jaunu. Viens no jaunievedumiem ir UV-C kategorijas sterilizācijas sistēma, kas uzstādīta «Hyundai Santa Fe». Sistēmas redzama daļa ir līdzīga paplātei un atrodas virs galvenā cimdu nodalījuma pasažiera pusē. Tiklīdz tur noliek kādu priekšmetu, tas tiek apstarots ar C kategorijas ultravioletajiem stariem, tādējādi uz šiem priekšmetiem iznīcinot dažādas baktērijas un pat vīrusus – uz virsmas cilvēkam bīstamas ķīmiskās vielas nepaliek. Šis ir ļoti efektīvs paņēmiens, tāpēc ultravioletā dezinfekcija jau kādu laiku tiek izmantota arī medicīnā.
Protams, UV-C stari ir kaitīgi cilvēka acīm un ādai, tāpēc Hyundai šo tehnoloģiju uzstāda īpašā slēgtā nodalījumā un šādi apstaro tikai priekšmetus. Tur var nolikt maku, atslēgas un viedtālruņus. Pētījumi liecina, ka šīs mums tik pierastās lietas var uzkrāt pat 10 reizes vairāk baktēriju, nekā ir publiskajās tualetēs. Cilvēki pastāvīgi saskaras ar baktērijām, un mūsu pirksti tās uzkrāj. Pat ja jūs rokas mazgājat bieži, starp mazgāšanas reizēm jūs tāpat pieskaraties savām viedierīcēm, un uzkrātās baktērijas nonāk uz ekrāna un tālruņa aizmugures, ko cilvēki dezinficē reti.
«Mūsdienu automobiļi ir tik attīstīti, ka mehāniskais progress vairs nav tik straujš. Atskaitot ilgstošo elektroauto akumulatoru evolūciju, citas būtiskas inovācijas šajā industrijā ir retums. Tā vietā auto kļūst ērtāki, vieglāk vadāmi un dažādām ekstrām bagātāki, respektīvi – uzņēmumi liek uzvaru uz tehnoloģisko progresu. Viņi pilnveido displejus, programmatūru un citas tehnoloģijas, kas uzlabo drošību un ērtības. Un pircēji to novērtē, it īpaši jaunākā paaudze,» saka Toms.
