Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Laikā pārbaudīta recepte ar jaunām sastāvdaļām
Lai gan bieži dzirdam par krosoveru un SUV popularitātes pieaugumu, Eiropas jauno automašīnu pārdošanas statistika rāda, ka kompaktie hečbeki joprojām ir neapstrīdami līderi. Pirmajās pozīcijās atrodas Dacia Sandero, Renault Clio un Peugeot 208, un arī Volkswagen Golf joprojām ir starp pieciem pieprasītākajiem modeļiem. Tikmēr izmēros lielāki modeļi un krosoveri seko nedaudz nopakaļ.
Interese par elektroauto aug, tāpēc vairāki ražotāji, ņemot vērā šo tendenci, piedāvā jaunus modeļus ar klasisku virsbūvi, integrējot tajā modernu elektrisko piedziņu. Piemēram, Renault jau paspējis iekarot ekspertu atzinību ar pilsētas hečbeku 5 E-Tech, Mercedes-Benz nācis klajā ar pilnībā elektrisko CLA, bet Kia savu piedāvājumu paplašina ar EV4, kas pieejams gan kā hečbeks, gan fastbeks. Vai tas nozīmē, ka klasiskie virsbūves tipi atgriežas tirgū, radot konkurenci krosoveriem?
«Nedomāju, ka šādi modeļi pilnībā izkonkurēs krosoverus.
Dažkārt pat šķiet pārsteidzoši, ka daži ražotāji krosovera vietā izvēlas hečbeku vai sedanu.
Piemēram, ja Mercedes-Benz būtu radījis EQA krossoveru uz jaunās CLA platformas bāzes, iespējams, CLA piesaistītu mazāk uzmanības. Modeļi ar augstāku virsbūvi joprojām ir pieprasītāki, jo tirgus vēl aizvien dod priekšroku šim stilam,» uzskata Kursors.lv autožurnālists Māris Gaugers.
«Protams, ražotāji šādās nišās saskata iespējas un pārbauda tirgus reakciju. Ir autobraucēji, kuri meklē ierasto hečbeku vai sedanu, bet vēlas to elektriskā versijā. Ja eksperiments izdosies, šie modeļi paliks tirgū. Ja nē – to vienkārši pieskaitīs izmaksām. Turklāt, lai pārbaudītu autobraucēju kopienas attieksmi, pietiek ar salīdzinoši nelielu daudzumu automobiļu,» norāda Gaugers.
Arī Latvijas Automobiļu federācijas preses sekretārs un Latvijas Gada auto konkursa žūrijas loceklis Artūrs Virbulis novērojis, ka daži ražotāji lēnām atgriežas pie senāk populāriem virsbūves tipiem, piedāvājot tos pilnībā elektriskā izpildījumā. Pēc viņa domām, tradicionālajiem hečbekiem un sedaniem ir virkne priekšrocību salīdzinājumā ar augstāka tipa virsbūvēm.
Tāpēc tie, kuri meklē racionālu automašīnu, noteikti pievērsīs uzmanību jaunajiem piedāvājumiem.
«Daļai braucēju krosovera sēdpozīcija varētu šķist ērtāka, taču patiesībā krosovers nesniedz būtiskas priekšrocības pār klasiskajiem virsbūves tipiem. Tas īpaši attiecas uz salona ietilpību. Runājot par elektroauto, fizikas likumus neapmānīsi – krosovers ar lielāku gaisa pretestību nekad nebūs tik efektīvs kā hečbeks vai sedans.
Man personīgi šādi auto arī ir daudz tīkamāki no braukšanas perspektīvas, jo tie zemā smaguma centra dēļ labāk turas uz ceļa un ir precīzāk vadāmi.
Tāpēc fakts, ka ražotāji atkal piedāvā šādus virsbūves tipus ar elektrisko piedziņu, mani priecē, un tas noteikti var arī potenciālajiem pircējiem palīdzēt tos atklāt no jauna,» skaidro Virbulis.
Kompakts auto kā vienīgais ģimenes transportlīdzeklis
Pirms nepilniem desmit gadiem konkurence kompaktklases hečbeku, sedanu un universāļu segmentā bija milzīga. Volkswagen Golf, kas tradicionāli bija dominējošais modelis šajā klasē, saskārās ar spēcīgu konkurenci no Ford Focus, Renault Megane, Kia Ceed, Toyota Corolla un daudziem citiem modeļiem. Autovadītāji tos izvēlējās ērtības, praktiskuma un komforta dēļ, braucot gan pilsētā, gan ārpus tās.
Tagad elektriskie automobiļi, kas atgriežas šajā segmentā, piedāvā vēl vairāk. Piemēram, Kia EV4 Fastback bagāžnieka ietilpība sasniedz 490 litrus, bet salonā brīvā telpa ir ievērojami plašāka. Tas skaidrojams ar faktu, ka elektriskās piedziņas komponentes iespējams izvietot racionālāk un kompaktāk nekā iekšdedzes dzinēju modeļos.
Arī sniedzamība ar vienu uzlādi vairs nav šķērslis garākiem ceļojumiem. Piemēram, Tesla Model 3 Long Range ar aizmugures piedziņu spēj nobraukt ap 580 kilometriem bez papildu uzlādes, savukārt Kia EV4 Fastback ar 81,4 kWh akumulatoru spēj veikt vairāk nekā 600 kilometrus.
Turklāt ātrās uzlādes stacijā EV4 akumulatoru no 10 līdz 80 procentiem var uzlādēt aptuveni 30 minūtēs.
Tas nozīmē, ka kompaktklases elektroauto ikdienā spēj nodrošināt praktiski neierobežotu mobilitāti.
«Šajā jautājumā vairs nav par ko strīdēties, jo vairums moderno elektroauto nodrošina pietiekamu sniedzamību ikdienas vajadzībām. It īpaši Latvijā, kur no vienas robežas līdz otrai ir aptuveni 400 km. Tā ir distance, ko bez papildu uzlādes var veikt daudzi elektriskie auto.
Svarīgi, ka bieži vien tie pieejami pat zem 50 000 eiro sliekšņa.
Arī publisko uzlādes staciju infrastruktūra attīstās ļoti strauji. Arvien biežāk pie galvenajām satiksmes artērijām redzam ātrās uzlādes stacijas, turklāt jaunākās paaudzes elektroauto spēj uzlādēties ļoti ātri. Kādreiz bija pamats sūdzēties, ka no Rīgas līdz Liepājai nevar aizbraukt bez papildu uzlādes. Tagad ar vienu uzlādi var ne tikai aizbraukt līdz vēju pilsētai, bet arī tikt atpakaļ uz mūsu galvaspilsētu. Turklāt pa ceļam ir neskaitāmas uzlādes iespējas,» skaidro Virbulis.
«Redzu, ka attieksme mainās. Nereti par ierobežojumu nekļūst pats elektroauto, bet gan cilvēka domāšana vai informācijas trūkums. Zinu cilvēkus, kuri elektroauto izmanto kā galveno ģimenes automašīnu, nevis tikai kā otro pilsētas auto – un viss strādā lieliski. Galvenais ir pamēģināt, lai gūtu pieredzi,» uzskata viņš.
Iespējams, kompaktklases modeļi, kas tirgū atgriežas ar pilnībā elektrisku piedziņu, atkaros krosoveriem zaudētās pozīcijas.
Jau tagad daudzi autobraucēji saskata moderno un efektīvo elektrisko piedziņas sistēmu priekšrocības un kompaktklases auto apsver kā ērtu, videi draudzīgu, praktisku un vienlaikus pilnvērtīgu kandidātu vienīgā ģimenes auto lomai.
