No Bridžitas Džonsas līdz Gucci: kāpēc mēs mīlam neglītos Ziemassvētku džemperus?

Jau ir pavisam ierasts, ka decembrī, neviena neaicinātas, lielveikalu plauktos uzsprāgst Ziemassvētku rotājumu kaudzes, bet skaļruņos nepaguruši par sevi atkal atgādina Meraija Kerija un Maikls Bublē. Savukārt apģērbu veikalu plauktos iegulst džemperi tradicionālajā Ziemassvētku sezonas krāsu gammā – zaļi, sarkani, tumšzili, zeltīti un sudraboti. Uz to apaļajiem vēderiem gozējas svētlaimīgi naivas sniegpārsliņas un eglītes, plati smaidoši sniegavīri, ziemeļbrieži sarkaniem deguniem un pārējā svētku artilērija. No klusiem un atturīgiem baznīcas svētkiem Ziemassvētki jau sen ir pārvērtušies pārmērību un līksmības laikā, kad citādi apšaubāmas stila izvēles tiek uztvertas nevis ar nievām, bet gan atzinību un bezbēdīgu sajūsmu.

Turpinājumā:

• No lepnuma līdz izsmieklam: kā 50. gadu mājsaimnieču adītais ģimenes simbols kļuva par bezgaumības ikonu 80. gados.

• Kino efekts: kā Bridžita Džonsa un Marks Dārsijs vienā vakarā pārvērta tizlo džemperi par romantiskāko svētku apģērbu.

• Augstā mode: brīdis, kad Dolce & Gabbana nolēma, ka ziemeļbrieži ir must-have, un cik tas maksā šodien.

Ģimenes lepnums 

Kā jau gandrīz visas cukurotās globālo svētku tradīcijas, arī šī nāk no ASV. Saldajos piecdesmitajos, kad štatu ekonomika sāka omulīgi blīst kā cepumus pieēdies salaveča vēders, līdz tam klusie un dievbijīgie Ziemassvētki sāka iegūt komerciālus, spožās gaismās un platos smaidos izplūdušus vaibstus.

Ko tur liegties, Marku Dārsiju ar visu ziemeļbriedi atplestām rokām gaidītu katra vientuļa (un ne tik vientuļa) dāma.

Čaklās mājsaimnieces, tukšodamas olu liķiera glāzes, ietērpa savas ģimenes Jingle Bells džemperos, kā tolaik tos dēvēja. Ja visam pulkam izdevās noadīt identiskus svētku tērpus – tas bija iemesls īpašam lepnumam un baltai skaudībai no kaimiņu puses. Vecmāmuļas iesaiņoja adījumus saviem mazbērniem, kas skābiem ģīmjiem tos izsaiņoja Ziemassvētku rītā. Tolaik gan šajās mīlīgajās svētku izdarībās nebija ne piliena ironijas – džinglbels bija lepno amerikāņu ģimenes vērtību un kopības izjūtas simbols. Savu pacilāto spozmi tas sāka zaudēt, kad Amerika pamodās Vjetnamas kara paģirās, nežēlīgā recesijā un politikas viesuļvētrās. Dāmas nometa mājsaimnieču priekšautus un nolika malā gan kokteiļglāzes, gan adāmadatas, lai dotos uz darbu. Apadīt visu ģimeni ziemeļbriežos un sniegpārsliņās nevienam vairs nebija laika.

Joka pēc