Ko nākamis gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks! 
«Ukrainā mani sauc par nodevēju.» Atklāta saruna ar jauno Latvijas pilsoni, daiļslidotāju Fediru Kulišu
Nepilnu mēnesi pēc kara sākuma ukraiņu daiļslidotājs Fedirs Kulišs ielēca pilnīgi citā dzīvē. Vecmāmiņas iedrošināts, viņš no Kijivas devās uz Latviju. Nu jau sportists mūsu valsti pārstāv starptautiskās sacensībās. Šā gada pasaules čempionātā viņš Latvijai izcīnīja otru kvotu 2026. gada Milānas un Kortīnas d’Ampeco olimpiskajās spēlēs. Lai tur piedalītos, nepieciešama Latvijas Republikas pilsonība. Sarunas brīdī Fediram tādas nebija. 18. decembrī ar Saeimas lēmumu jaunais daiļslidotājs kļuva par mūsu valsts pilsoni.
Foto: Matīss Markovskis
Turpinājumā:
- Olimpiskā cerība uz jautājuma zīmes. Fedirs Latvijai izcīnīja vēsturisko ceļazīmi uz 2026. gada spēlēm, taču vai viņš pats tur nokļūs? Atklāti par šķēršļiem ar pilsonību un valodas eksāmenu.
- Nodevējs vai patriots? Kāpēc Ukrainā viņu nosoda par vēlmi pārstāvēt Latviju, un kāpēc Fedirs ir izlēmis neatgriezties dzimtenē pat pēc kara beigām.
- Dzīve pēc mammas aiziešanas. Aizkustinošs stāsts par to, kā 15 gadu vecumā dotais solījums mirstošajai mātei kļuva par vienīgo dzinuli turpināt sportu, kad gribējās visu pamest.
Kā tu uztver ledu?
Par to esmu daudz domājis, man nav īsas un vienkāršas atbildes. Pirmām kārtām ledus ir manas dzīves ikdienas platforma, darbavieta. Visas emocijas, kuras izbaudu dzīvē, cieši saistītas ar ledu – tā ir mana pirmā māja. Mana māksla, ko radu. Tas ir ne tikai sportisks, bet arī radošs process. Ledus – tā ir mana dzīve.
Tev ledus ir dzīvs?
Noteikti. Katram daiļslidotājam manā līmenī ir saikne ar ledu. Nevar teikt, ka tas vienkārši ir priekšmets, teritoriāls resurss, lai izpildītu trikus un programmu. Ar katru ledu jāatrod sava saikne. Es nerunāju par dažādu arēnu kvalitāti, bet par ledus uztveri. Vispirms savā galvā, īpaši pirms sacensībām, jānotiek adaptācijai, sevi morāli jāsagatavo.
Vai tu kādreiz no ledus baidies?
