Tā ir dzīve, tas nav kino! TV režisores Lotes Gediņas košais dzimtas stāsts

Kārtis, augstprātība un dusmas

«To es varu apgalvot ar pilnu pārliecību, ka visi Gediņi, kuri kaut kur pavīd, ir mūsējie,» saka Lote Gediņa un iezīmē dzimtai raksturīgo. «Kādi ir Gediņi? Mēs mākam spēlēt kārtis. Ja esi Gediņš, zolīte ir asinīs. Vienas no manām pirmajām atmiņām ir, kā vecie Gediņi lauku mājās spēlē kārtis un stāsta stāstus.

Raudu no dusmām, no aizkustinājuma, no aizvainojuma. Man patīk paraudāt.

Mēs mākam pasmieties par sevi, bet, ja par mums smejas citi, tas mums nepatīk. Manuprāt, Gediņi ir augstprātīgi. Tas ir labi vai slikti? Tā vienkārši ir. Tie, kuri Gediņos ir ieprecējušies, saka – jā, un tad vēl tās slavenās Gediņu dusmas… Pārējie nopūšas – jā, Gediņu dusmas… Kādas tās ir? Tās piemīt gan Gediņu sievietēm, gan vīriešiem, bet par tām runā ieprecētie. Mēs, kas esam ar Gediņu asinīm, to tā neizjūtam. Bet saprotam, kas ar to tiek domāts un par ko tās nopūtas.