Kirils Ēcis – nu jau personība mākslā, ne tikai aktrises Gunas Zariņas dēls
Dzejnieks, mūziķis un aktieris – tā par viņu rakstīts Vikipēdijā. Nav melots: šogad iznācis viņa pirmais dzejas krājums te nu ir tā vasariņa, viņš ir viens no mūzikas grupas Alejas dalībniekiem – dziesmu tekstu vārdu autors un izpildītājs –, un viņa bilancē ir dalība vairākās teātra izrādēs. Tas, kas Vikipēdijā nav rakstīts, – Kirilam ir ļoti skaista valoda. Mazliet kā no cita laika.
Ilze Vītola-Grūzīte
Foto: Matīss Markovskis
Jauna rubrika! Stāstām par jauniem, talantīgiem cilvēkiem, kuri vēl tikai sāk sevi apliecināt dažādās jomās, bet kuru spējas un darbs ļauj cerēt uz spožiem panākumiem nākotnē.
Ko Kirils darījis un dara
Literatūra
- Kā pārvērst niezi galvaskausā? – jauno dzejnieku antoloģija, 2018. gads.
- Netikumīgie – dzejoļi režisores Kristas Burānes dokumentālajai dzejas izrādei, 2021. gads.
- Te nu ir tā vasariņa – debijas krājums, 2025. gads.
Teātris
- Darbojies kā aktieris izrādēs Pastaiga Evrosas ūdenī (2016), Iztiku bez tevis pirms mūsu tikšanās, iztikšu bez tevis arī turpmāk (2021).
- Spēlmaņu nakts balva par gada sasniegumu oriģināldramaturģijā izrādei Netikumīgie (kopā ar autoru kolektīvu, 2020).
Jūtos ļoti piederīgs šim laikam
Viņš vēl tikai mācās pierast, ja kāds nosauc par dzejnieku. «Esmu sapratis, cik šā vārda nozīme ir plaša, tas nav piesaistīts romantizētiem attēliem, kur kāds sēž sveču gaismā un raksta ar spalvaskātu. Mūsdienu dzejnieks ir ļoti aktīvs.»
Brīdī, kad sabiedrībā notiek tik liela šķelšanās, manī ir ļoti liela vēlme pēc saliedētības un paaudzes sajūtas.
Viņa debijas krājuma dzejolis te nu ir tā vasariņa vispirms atnācis kā attēls un tikai tad – kā teksts. «Mani dzejoļi parasti sākas ar bildi, skaņu vai situāciju, ko ienest valodā. Nezinu, vai tas ir izskaidrojams, bet ir divi dažādi tēli – mūsu iedomātie un tie, ko redzam, atverot acis. Tos var ļoti dažādi tulkot. Attēlā, ko gribu tulkot, ir kāda dīvaina berze starp diviem pretstatiem, kur bieži vien ir traģiskais un komiskais pols, un, kad abi saskrienas ar pierēm, tajā vietā rodas bilde. Ar valodu var panākt to, ka tas, kas vienā gadījumā būtu baisa, vardarbīga vai briesmīga situācija, izgaismojot no citas puses, tā iegūst komisku, absurdu statusu.»
Māksla, dzeja un studijas
Dzeju Kirils sācis rakstīt 8. klasē. Mācoties Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, izdevis laikmetīgajai dzejai veltītu žurnālu Ķīlis, bet šobrīd ir beidzamā gada students Univeristy of Applied Arts Vīnē.
«Studēju starpdisciplināro mākslu – tas ir plašs definējums vispārējām mākslas studijām, kas man devušas arī jaudīgu skatu uz rakstīšanu. Savos tekstos daudz izmantoju vizuālās mākslas piegājienus, un mani arī interesē ne tikai dzeja, kas publicētā grāmatā, bet arī dzeja, kas ir daļa no izrādes vai filmas, – kur nu dzejas robežas plešas.» Atbildot uz jautājumu, kādi ir plāni brīdim, kad studijas Vīnē būs pabeigtas, viņš iesmejas un saka: «Es arī gaidu atbildi uz šo jautājumu.»
Kirila vecāki ir mākslinieki – aktrise Guna Zariņa un režisors Ģirts Ēcis. Cik liela nozīme viņa ceļa izvēlē bijusi tam, ka abi vecāki ir mākslinieki?
