Santa.lv
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨
AKCIJA SPĒKĀ VĒL
AKCIJA SPĒKĀ VĒL
Lasi ekskluzīvu saturu Abonē
Abonē
Lasi visu SANTA+ saturu Lasi SANTA+ saturu
Abonē

Dziesmu svētku virsdiriģents, Jēkabs Ozoliņš: Ja domā, ka esi galvenais, tad esi pagalam!

Piespiest kādu dziedāt nav iespējams. Tieši otrādi, mūzikas stāsts rodas diriģenta un dziedātāju, mūziķu intīmā sadarbībā, ar vislabākajiem nodomiem. «Tikai tā!» saka Goda liepājnieks, Dziesmu svētku virsdiriģents, pedagogs, mūziķis Jēkabs Ozoliņš.
Nora Driķe
Foto: Ziedonis Safronovs un no Jēkaba Ozoliņa personiskā arhīva

Liepājas Simfoniskais orķestris un Latvijas Radio bigbends gada nogalē pagodinās jubilāru Jēkabu Ozoliņu ar vērienīgu notikumu koncertzālē Lielais dzintars, aicinot viņu pie diriģenta pults. «Cilvēks ar mūziķa instinktu, ļoti smalku mūzikas jušanu, viņam piemīt patiesums mākslā. Brīnišķīgs aranžētājs, kādi pasaulē ir liels retums. Jēkabs Ozoliņš ir līdz galam nenovērtēts, aiz sava skaudrā patiesuma nav bijis vienmēr ērts citiem,» saka Liepājas Simfoniskā orķestra direktors Uldis Lipskis.

Kokā grebta mandolīna

Aizņemtības dēļ pēdējā laikā Jēkabs Ozoliņš pametis novārtā tenisu, pie kā cer šovasar atgriezties. Noteikti drīz pārbaudīs arī savas mīļo baraviku un dzīslkāta beciņu vietas Pāvilostas pusē un Vecpils mežos, par kuru izciršanu diriģents no sirds sarūgtināts. Droši vien sēņošanas mīlestībā ir sava loma bērnības gadiem Dundagā.

Stāsta Jēkabs Ozoliņš: «Esmu dzimis Liepājā. Mans krusttēvs, tēva brālis Jēkabs Ozoliņš, tūlīt pēc kara bija mežrūpniecības saimniecības priekšnieks Dundagā un paaicināja līdzi manu tēvu Kārli, kas bija šoferis, strādāja mežā un veda baļķus ar gāzģeneratora mašīnu, kurai motors darbināms ar malciņu. Mēs, visa ģimene, mana mamma, kurai bija tikai 23 gadiņi, kad es piedzimu, omamma, devāmies uz Dundagu. Mums bija māja mežā. Kad man bija septiņi gadi, līdz skolai Dundagas pilī 1. klasē bija jāčāpo trīs kilometri. Reiz vilki mums aitiņu saplosīja. Biju maziņš, atceros, pie izžūstošā dīķa redzu bites, dubļos iestrigušas. Ņemu biti laukā, man viņa jāglābj, bet bite man iedzeļ. Kā tad tā, domāju savā prātā, es tev daru labu, tu man kod!

Lai turpinātu lasīt, reģistrējies!

Iegūsti piekļuvi labākajam saturam, jaunumiem par Tev interesējošām tēmām, podkāstiem un citiem jaunumiem mūsu portālā

Attiecības

Vairāk

Dzīvesstils

Vairāk

Lasāmgabals

Vairāk

Viedoklis

Vairāk

Praktiski

Vairāk

18+

Vairāk