Kordiriģente Agita Rimšēviča: Varbūt arī, ja man vīrs teiktu: «Lecam!», es lēktu kopā ar viņu
Kordiriģentes Agitas Rimšēvičas dzīvē pārbaudījumi pēdējos gados sekojuši cits citam – vispirms vīra aizturēšana, tad vecāku aiziešana mūžībā… Taču Agita atzīst – viņas iekšējais kodols ir stiprs. Viņas rokās ar grandiozu vērienu ir atdzimusi pirmā Latvijas rokopera Ei, jūs tur!
Lauma Lūse-Kreicberga
Foto: Aiga Rēdmane. Stils: Agija Vismane. Grims un matu sakārtojums: Jūlija Zolberga
Savulaik Amerikā virs kalniem izlēcāt ar izpletni. Ko šis fakts atklāj par jums?
Tad ir jādomā, vai tagad es varētu izlēkt… Varbūt vienīgi milzīga, cēla mērķa labad. Bet kādreiz man visu vajadzēja izmēģināt! Šis lidojums ir palicis atmiņā uz mūžu. Sajūtas, lecot no trīstūkstoš metru augstuma, ir dīvainas, var pārdomāt visu dzīvi, un tad vēl brīvais kritiens… Bet, kad izpletnis atvērās, dzirdēju klusuma skaņu – tas ir tāds milzīgs klusums, kurā it kā skanētu sīcošas cikādes. Šāda skaņa ir arī tad, kad meditē. Piezemējoties tik ļoti baidījos, lai nesalauztu kājas, ka, ceļot tās augšā, saplīsa džinsenes… Latvijā arī bija piedzīvojums: braucu ar gaisa balonu, un tā bija laime, ka palikām dzīvi! Vispirms paceļoties gandrīz iestrēgām koka zaros, savukārt nolaižoties grozs apgāzās un tika vilkts pa zemi kādus simts metrus. Biju eleganti ģērbusies – baltā kleitiņā, ar baltu lakatiņu –, bet beigās biju ar nobrāztiem ceļiem un rokām.
