Meža inženiera un psiholoģes uzbūvētā egļu impērija Tomē: Pirmā nauda bija jāgaida desmit gadus
Apciemojam dārzniecības un stādaudzētavas, lai iepazīstinātu ar tām arī jūs un pastāstītu, pēc kā vērts doties uz katru no tām.
Foto: Gvido Kajons
Armands un Gita Paegles, uzņēmuma saimnieki
Armands pēc profesijas ir meža inženieris, un viņa ziņā ir ražošana un mārketings. Gita – psiholoģe, bet profesijā nav strādājusi un uzņēmumā kārto papīrus un strādā ar klientiem.
«Man ir tāds raksturs, ka vajag izplesties,» atzīst Armands. «Reizēm gan sabīstos, vai paplašinoties tiksim galā ar darbiem, bet jāriskē. Uzņēmējs vienmēr riskē. Skatāmies arī uz Somijas un Zviedrijas tirgu. Mēģināsim vismaz divas trīs mašīnas ar eglītēm gada laikā sūtīt pār jūru.»
Armands un Gita Ziemassvētkos mājās rotā parasto egli, kuras smarža ir atmiņā no bērnības. «Ļaujam bērniem brīvību egles izvēlē. Pagājušajā gadā viņi izvēlējās trīs metrus garu eglīti, bet, ragaviņās to velkot mājās no lauka pāri lielākai kupenai, nolūza galotne. Labi ka tā, citādi tai griesti būtu par zemu. Bērnībā mums Ziemassvētki likās visskaistākie svētki, bet, kopš audzējam eglītes, tos mazāk sanāk izbaudīt. Lai gan pieņemam papildu darbiniekus, strādājam neēduši, nedzēruši, nosaluši. Tikai Ziemassvētku vakarā izslēdzam telefonus un svinam ģimenes lokā.»
Turpinājumā:
- Biznesa sākums: kā 2008. gada krīze un paziņas atvestās egles no Ņujorkas iedvesmoja radīt ģimenes uzņēmumu.
- Skarbā realitāte: par zagļiem, maijvabolēm un to, kāpēc Armands šodien vairs neizvēlētos šo biznesu.
- Praktiski padomi: kura egle labāk stāv istabā – Latvijas parastā vai sudrabegle? Un kāpēc «kapu tūjas» ir kļuvušas par maizītes devējām.
- Sortimenta apskats: ekskluzīvi skujkoki un lapu koki, ko vērts meklēt tieši šeit.
