FOTO: Bišumuižas sarkanā acs – neparasta ģimenes māja ar saviem noteikumiem

Lai gan ap stūri ir pilsētas centrs, Komētas ielā valda miers. Šeit pārņem sajūta kā Freimaņa filmā par netālo Zaķusalu – arī Bišumuižā laiks rit pēc saviem noteikumiem. No vienas puses, mežs, nepieradināta daba, no otras, dārzi un vecā apbūve, visapkārt vēl slejas nenojaukti šķūnīši, skatiena attālumā reālajā laikā atgriež mūsdienu dzīvojamo māju stāvs, bet pāri visam no augšas lēnprātīgi noraugās Zaķusalas televīzijas tornis. Un jūties – kā uz salas. 

Ja ne Labvēlīgais tips, par šo apkaimi mēs būtu aizmirsuši. Bišumuiža nebija saimnieku redzeslokā, meklējot īpašumu. «Ilgus gadus esam bijuši centra cilvēki, bet ar laiku sapratām, ka ar bērniem gribas vairāk laika pavadīt ārā, un sākām meklēt variantus īpašumam ar zaļo zonu. Mārupi pat neizskatījām – man nav īsti skaidrs, kā var uzbūvēt ciemu purvā. Bieriņi interesētu, bet tur gar logiem skrien mašīnas. Vēl patīk Āgenskalns, Torņakalns, taču šajās apkaimēs piedāvājums ir mazs un cenas – augstas. Zemes­gabals Bišumuižā iesākumā palika neievērots, jo bija atzīmēts Ziepniekkalnā,» ceļu līdz šai vietai atceras mājas saimnieks, reklāmas aģentūras WKND radošais direktors Jānis Jurēvics. 

Būvnieks satraukts zvanījis un teicis: «Jāni, vai saproti, tas nav jumta materiāls, tas domāts sienām!»

Savas pirmās un, visticamāk, vienīgās mājas projektēšanai pēc draugu labām atsauksmēm saimnieki – ģimene ar trim bērniem – izraudzījās biroju Gaiss arhitekti (Arnita un Kārlis Melzobi), novērtējot tā radītās arhitektūras tīrību. Rokraksts iezīmējas arī šajā ēkā. Autori projektam devuši nosaukumu Komēta  – vārdu, kam viena no pirmajām asociācijām ir Tūves Jānsones stāsts par muminiem un draudīgo komētu jeb sarkano aci. Kaut kādā mērā šī ēka daļai vietējo tiešām varētu šķist kā komēta viņu iepriekš mierīgajā dienas solī – arhitektūra ir neordināra, uzmanību piesaistoša. Apjomu ieskauj sarkanu dēļu apdare, un tam virsū uzsēdināts metālisks, viļņota tērauda trīsstūra formas jumts. «Vienkāršas pamatformas risinātas tīrā materialitātē ar raksturīgām detaļām,» uzsver arhitekti. «Mūsu pieeja vienmēr ir testēt teju visus variantus, kādi vien iztēlē atbilst konkrētajam pasūtītājam un vietai, lai nonāktu pie labākā. Arī šeit – izstrādājot dažādus scenārijus, galu galā, atgriezāmies pie ēkas tradicionālās formas, bet to interesantu padarījām ar materiāliem un detaļām,» stāsta Arnita. «Ar radošiem cilvēkiem ir forši sastrādāties, jo viņi ir atvērti arī drosmīgākām idejām, turklāt paši daudz iesaistās procesā,» komentē Kārlis.