Atjaunojam māju laukos
Bēgot no konfliktiem Rīgā, laimi atrada pamestā viesu namā Siguldā. Lāču ģimenes mājas stāsts
Nopirkt izdemolētu viesu namu un pārvērst to omulīgā ģimenes mājā – tur vajag gan daudz drosmes, gan uzņēmības, gan spēka. Arī dzīves pieredzi, jo, kā saka Lāču mājas saimnieks Edvīns Lukaševičs-Lācis, tāds īstais brīdis jau nepienāks, tāpēc ir vienkārši jāņem un jādara.
Foto: Ieva Andersone
Lāču mājas dosjē
- Tēstā guļbaļķa un ķieģeļu ēka 2004. gadā uzcelta kā viesu nams. Atrodas Siguldā.
- Viesu nams savulaik bijis divos stāvos un gandrīz 800 m2 platībā – ar banketu zāli un numuriņiem. Tagad ēka ir 250 m2 liela vienstāva dzīvojamā māja. Visas komunikācijas pienācīgai dzīvošanai ierīkotas arī plašajā, šobrīd neizmantotajā bēniņu zonā.
- Saimnieki – Edvīns un Dina Lukaševiči-Lāči, viņu meita Elizabete (9) un dēls Kārlis (6). Dina ikdienā strādā par sabiedrisko attiecību vadītāju atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā, bet Edvīns Siguldas 1. pamatskolā pilda tehniskā darbinieka pienākumus.
- Māju bēdīgā (faktiski izdemolētā) stāvoklī ģimene iegādājās 2021. gadā. Tās pārbūve un atjaunošana ilga septiņus mēnešus.
- Ar Lāču mājas tapšanas stāstu var iepazīties Instagram kontā @laciem_savu_maju.
«Sākumā man, protams, likās, ka viņš ir ķerts,» Lāču mājas saimniece Dina atminas ne tik seno laiku, kad kopā ar vīru atbrauca uz Siguldu lūkot savu māju. «To nemaz nevar izstāstīt, kā te izskatījās. Māja bija nenormāli liela, ieskauta būvgružu kaudzēs. Blakus mājai bija rakts dīķis, un visa dīķa glūda bija pagalmā. Kā šausmu filmā! Bet Edvīns teica – nu, aizejam paskatīties! Es tiešām toreiz skatījos uz viņu kā uz jukušu – tu ko, nopietni!? Daļai mājas nebija jumta, bet tur, kur tagad ir Kārļa istaba, bija izveidojusies slidotava. Telpas, kur kādreiz darbojušies viesu mājas gaļas un zivju cehi, bija sadalītas mazos kambarīšos ar baltām flīzēm. Es biju šausmās! Bet Edvīns staigāja pa ēku un teica – es redzu, es redzu!» atceras Dina.
Es biju šausmās! Bet Edvīns staigāja pa ēku un teica – es redzu, es redzu!
Klausoties stāstā par mājas neapskaužamo likteni, rodas asociācijas ar lielu, noplukušu, dzīves skarbo pusi iepazinušu suni skumjām acīm, kas nonācis patversmē un sava izmēra dēļ gadiem ilgi nav bijis interesants nevienam potenciālajam saimniekam.
