«Tolaik bija žēlīgi.» Kāpēc Andris Kreislers nepameta Doma laukuma tirdziņu, kad citi investori aizgāja?

Vairāk nekā tikai piparkūkas: cilvēks, kurš Rīgai būvē gaismu

Mēs redzam namiņus un gaismiņas, piparkūkas un karuseli, bet Andris Kreislers redz ārējo gaismu, kas palīdz cilvēkiem noturēt iekšējo. Jau 25 gadus viņš Doma laukumā rada pilsētiņu, kas parādās un pazūd, atstājot siltu sajūtu sirdī. Kā skarbs būvnieks un bijušais žiguļu metinātājs kļuva par Ziemassvētku sajūtas arhitektu? Turpinājumā atklāta saruna par detaļu kultūru, meditācijas spēku krīzes brīžos un to, kāpēc šis tirdziņš ir sirds, nevis naudas projekts.

Akcionāri lēnām atbira, jo tirdziņš izrādījās dārgs prieks, kas neatmaksājās – tajā bija jāiegulda vairāk, nekā saņēma atpakaļ

Andris Kreislers tiek dēvēts par būvniecības nozares celmlauzi Latvijā, jo viņš tālajā 1989. gadā izveidoja Latvijas Amatniecības kameras Restaurācijas biedrību, kas bija pamats vienas no pirmajām būvkompānijām Latvijā – Velves – dibināšanai 1992. gadā, līdz ar to viņam ir vairāk nekā 30 gadu pieredze būvniecībā un arhitektūrā (to arī mācījies). Lai gan būvkompāniju Andris pirms daudziem gadiem pārdevis, var teikt, ka darbošanos šajā nozarē turpina, jo arī Ziemassvētku tirdziņu viņš katru gadu būvē no jauna. Tirdziņš ir kā maza pilsētiņa, kur ne tikai tirgojas, tur ir kafejnīcas, karuselis, pat aitu aploks un, protams, Ziemassvētku vecīša namiņš. Andris ar Rīgas domi saskaņo namiņu izvietojumu, taisa jaunas mājiņas, vecās – pārkrāso, tad tās uzslej, lai pēc mēneša novāktu un uzglabātu. Tās ir nevis kaut kādas būdiņas, bet eleganti namiņi un gaumīgas dekorācijas, kur piedomāts pie katra sīkuma. Detaļu kultūra – tā Andrim svarīga jau no Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tagad – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) laikiem.

Andris mūsu sarunas sākumā uzsver: «Ideja par Ziemassvētku tirdziņu nav mana!»

Nepamest iesākto