Mēs vairs nesarunājamies, mēs tikai skatāmies. Ksenija Andrijanova par sociālo tīklu krīzi
Drīz 2025. gada beigas. Grūti noticēt, cik daudz laika jau aizritējis kopš gadsimta sākuma. Toreiz mēs – jaunāki un naivāki – gaidījām 2000. gadu kā mistisko milēniumu, kas mainīs mūsu dzīvi. Pārmaiņas nudien notika tik ātri, ka jau esam aizmirsuši, ka vēl nesen nezinājām, kas ir internets un mobilais telefons.
Foto: Jan Ledermann/Unsplash
Taču šo divdesmit gadu laikā ierīces kļuva par mūsu roku pagarinājumu, sociālie mediji – par personības paplašinājumu, virtuālā vide – tikpat īsta kā reālā. Un šodien tas daudziem ir apnicis.
Dzīvojam laikā, kad redzam vienādas sejas, vienādas drēbes, vienādus dzīvokļus, vienādus ceļojumus.
2025. gads ir pirmais sociālo mediju vēsturē, kad to lietotāju skaits nevis aug, bet samazinās*. Cilvēki pamet virtuālās platformas, kurās bijuši aktīvi gadiem, vai arī pavada tajās ievērojami mazāk laika. Kāds nodomās – tie droši vien ir vecāki cilvēki, kas ar interneta lietošanu neaizraujas. Nekā nebija. Visvairāk no tiešsaistes pazūd 16–24 gadus veci jaunieši.
Es ticu, ka arī bez statistikas mēs esam pamanījuši: sociālie tīkli vairs nav tādi, kādi bija agrāk. Kaut kas ir mainījies un nogājis greizi. Un tam ir savi iemesli.
