«Māsa gandrīz nosirmoja klausoties…» Mans Bali stāsts, kas pierāda – šī sala nav tikai lēnai dzīvei un jogai

Ceļojums, kurš sākumā likās kā spontāns un traks lēmums, beigās izrādījās dziļi intuitīvs ceļš uz sevis pieņemšanu, iekšēju klusumu un pauzi dzīves virpulī. Sajūta, ka divus mēnešus atrados orkāna acī, – kaut kur mājās notikumi un emocijas dzīvoja savu dzīvi, bet es biju pa vidu – tur, kur var redzēt zilās debesis un viss notiek slow motion.

Pie sestā viļņa, saņemot sitienu ar dēli pa galvu, sapratu, ka tās ir manas dzīves pēdējās sekundes, taču neticamā veidā instruktors mani atrada un izvilka.

Šī ceļojuma uzstādījums bija pats ceļš un piedzīvot lietas pirmo reizi, jo tas visvairāk paplašina redzesloku. Pēc smaga gada sapratu, ka ir īstais laiks atlaist aizgājušo, aizvainojumu, nerealizētos sapņus un piepildīt dzīvi ar jaunām emocijām. Vienkārši zināju, ka Bali būs īstā vieta. Mans skaisti sarakstītais, mierīgais plāns gan mazliet novirzījās no scenārija, un es kļuvu par adrenaline junkie (adrenalīna meklētājs). Klausoties Bali piedzīvoto, mana māsa Latvijā gandrīz nosirmoja, un tas sagrauj mītu, ka Bali ir tikai lēnai pludmales dzīvei un garīgajām praksēm, šī sala ir arī izaicinoša piedzīvojumu vieta.

Bali aicinu saplānot tikai brauciena pirmo laiku, jo vide un vietējie aiznes uz burvīgām vietām.