Kāpēc par mani tik greizs priekšstats, un kā ietekmēt, ko par mani domā citi?

Konsultē

Inta Zīle,
ārste psihoterapeite

Nevienu nepārliecināsi par pretējo

Sāksim ar to, ka citi redz tikai to, ko atklājam par sevi ikdienā (arī sociālajos tīklos!), taču šis priekšstats bieži vien ir tikai neliela daļa no patiesības, aisberga redzamā daļa. Apkārtējie bieži vien pat nenojauš, kādu pieredzi tu nes sev līdzi, – cik daudz pārbaudījumu vai sāpīgu brīžu slēpjas aiz tava smaida. Viņi veido savus priekšstatus, vērojot tevi noteiktā mirklī vai laika posmā – pēc tā, kā tu kusties, runā, smejies, kā reaģē uz notiekošo un ko esi gatava par sevi atklāt. Pirmais iespaids rodas acumirklī, un vēlāk to ietekmē ne vien tava izturēšanās, bet arī citu cilvēku gaidas, aizspriedumi un priekšstati. Bieži vien to iespaido arī pārpratumi – vārdi, kas uztverti citādi, nekā biji domājusi, – vai arī baumas, kas izplatās bez pamata. No tā nav pasargāts neviens, un tieši tāpēc ir tik svarīgi atcerēties – tas, ko citi par tevi domā, ne vienmēr ir patiesība par to, kas tu īstenībā esi. 

Var, protams, arī dzīvot ar pārliecību, ka «visi ir muļķi un nespēj novērtēt, kāds dārgums es esmu.»

«Ja mēģināsi otru pārliecināt par to, ka esi citāds, automātiski veidosies pretestība, jo nevienam nepatīk būt kaut kādas iedarbības varā,» norāda psihoterapeite Inta Zīle. Viņa aicina iztēloties – tev par kādu cilvēku izveidojies priekšstats, un vai tu to mainītu tikai tāpēc, ka šis cilvēks saka: bet īstenībā es tāds nemaz neesmu! Visticamāk, nē. Tāpēc veselīgāks risinājums ir pieņemt, ka otrs domā tā, kā viņš domā, un paļauties, ka laiks visu sakārtos, saliks pa plauktiņiem un otrs ieraudzīs tavu patieso būtību. Bet, ja neieraudzīs, tad pajautā sev: vai tiešām man viņa viedoklis ir tik svarīgs?