«Ja partnere ir vardarbīga, vīrietim ir jāziņo!» Psiholoģe atklāti par vardarbības anatomiju

– Kas īsti ir vardarbība? Jo kāds uzkliegšanu uzskata par vardarbību, bet citam arī iedunkāšana nešķiet nekas īpašs.
– Vardarbībai ir daudz seju, un tā nav vienkārši izskaidrojama. Zinām, ka ir fiziska, emocionāla, seksuāla, ekonomiska vardarbība, bet svarīgi, kā cilvēks bez psiholoģijas zināšanām var to atpazīt. Tāpēc vienmēr pirmais ir jautājums: «Kā es jūtos ar to, kas notiek?» Piemēram, partnerattiecībās. Vai to, kas notiek attiecībās, varu definēt kā vardarbību? Kā partnera darbības liek man justies? Vai jūtos apdraudēts, kontrolēts, iebiedēts, vai ar mani manipulē, noliedz manas emocijas? Varbūt jūtu bailes, piemēram, atgriezties mājās, kurās pat īsti nekas nenotiek, tomēr negribas tur iet. Iespējams, tas, kas mājās notiek, saistīts ar vardarbību. 

Tikai tāpēc, ka upuris tajā brīdī nesajuta, ka tas bija pārkāpums, nenozīmē, ka tas nenotika.

Reizēm atbildēt uz it kā vienkāršo jautājumu kā es jūtos? sievietei ir grūti, un bieži vien viņa neatpazīst vardarbību. Īpaši, ja bērnībā pati piedzīvojusi vai redzējusi vardarbību. Turklāt fizisku vardarbību mēs atpazīstam itin labi, grūtāk ir atpazīt emocionālu vardarbību. Lai gan – dažreiz cilvēkiem šķiet, ka tikai lauzti kauli vai citas traumas, kas beidzas ar nonākšanu slimnīcā, ir fiziska vardarbība. Bet fiziska vardarbība ir arī pļauka, spļāviens, iedunkāšana, bakstīšana, raustīšana aiz matiem, fiziska turēšana, nelaišana vaļā, mutes aizspiešana – jebkas, kam otrs nepiekrīt. Ja, piemēram, vīrietis pieskaras un sieviete saka, lai izbeidz un tā nedara, bet viņš turpina,