«Kāds mēģināja noskaidrot, cik maksā manis nogalināšana.» Apkārtklejotāja Sabīne, kura visu kontrolē
Sabīnes bērnība vairāk atgādināja piedzīvojumu filmu bez drošības jostām – huligānisks gars, riskantas situācijas un sajūta, ka dzīve notiek uz naža asmens. Šodien viņa ar kameru rokās pēta naktsmītnes un restorānus, bet īstā terapija ir divi riteņi un vējš sejā. Sabīne vēl tikai tuvojas savam –Hārlijam, taču jau zina – tieši moča troksnis viņai var dot nepieciešamo klusumu.
Foto: Sabīne Blūma- Blūmane un Miks Šēls
Esmu no Limbažiem. Kaut nācu no labas ģimenes, bērnībā biju huligāne, uzvedos kā pašpuika – skeitoju, biju pa pusei panks. Vecāki mani medīja pa mazpilsētu, netika galā. Reizēm arī nenācu mājās. Man visu dzīvi bijušas ekstrēmas situācijas. Brīnos, ka esmu izdzīvojusi. Vēl nesen ar draudzeni sēdējām kafejnīcā, zvanīja svešs numurs. Necēlu. Vēlāk skatos – zvana sabiedrībā zināms cilvēks, kuru personīgi nepazīstu. Domāju – jāpaceļ, te varētu būt kas interesants. Izrādās, viņš saticis personu, kura esot informējusi par to, ka kāds man savulaik tuvs cilvēks mēģinājis noskaidrot, cik varētu maksāt mana nogalināšana. Atbilde bijusi, ka mūsdienās sievietes neviens neaiztiek. Cilvēks vēlāk atzina, ka esmu viņam iepatikusies, tāpēc gribējis mani brīdināt. Pēc tam mēs klusā centra bārā ar šo personu nejauši pat satikāmies – viņš izskatījās kā no 90. gadu filmām…
Kāpēc negāji uz policiju?
Pirms tam, risinot privātās dzīves jautājumus, tur biju dažas reizes, bet man pateica – vajadzīgi pierādījumi, ar iesniegumiem neko panākt nevar. Pirms kāda laika pamanīju, ka pie mana auto rosās divi vīrieši, kuri pētīja mašīnas apakšu. Vēlāk uzzināju, ka viņi meklēja vietu, kur likt spridzekli.
Es tāda esmu vienmēr. Visu kontrolēju, visu vajag zināt. Arī seksā. Baudu saņemu, bet visu kontrolēju.
Vai nav tā, ka tu dzīvē izvēlies nepareizos vīriešus, sliktos zēnus?
