Ceļvedis Raimonda Paula mūzikā caur pasaules labākajiem vīna dārziem
«Dziesmiņu par prieku», to pašu, kurai Ziedonis vārdus sacerējis un kur Pauls ar šiku «Volgu» uz plates vāka, parasti atskaņotājā lieku, kad glāzē gadās kāds saldsērīgs bordo briedumā…
Foto: Gemini AI
Ideāli, ja bordo no astoņdesmitajiem. Teiksim, 1982. gada, tā paša, kurš gadsimta ražas gads Bordo reģionā un arī minētās plates iznākšanas gads. Bet nesmādēju arī nostalģiskākus eksemplārus. Piemēram, 1952. gada Mouton Rothschild, kurš (kombinācijā ar Dziesmiņu par prieku, protams) izrādās pavisam sprigans un aizkustinošs sarunu biedrs. Ļautiņiem par prieku, tā teikt.
Paulam bordo piestāv. Bordo ir vēriens. Bordo nav viendienītis. Nav nekāds lauku ansamblītis, kam ar vienu populāru dziesmiņu karjeras laikā paveicies. Bordo ik gadu sacer miljoniem litru, bordo nenabagojas, bordo šiverē, kustas, bordo ir mīlēts malu malās (arī Paula neparastākajos panākumu tirgos Japānā, Korejā un Ķīnā). Bordo meldiņš ir pagalam lipīgs, jo bordo gluži vienkārši to ziņģi prot pasniegt.
