Vai tev ir bunkurs? Kā parastu pagrabu pārvērst drošā patvertnē

Lasi «Zelta spalvas» laureātu darbus BEZ MAKSAS!

Ik gadu izdevniecība «Žurnāls Santa» konkursā «Zelta spalva» godina labākos autorus, redaktorus, fotogrāfus un māksliniekus. Uzvarētājus vērtē divas žūrijas — profesionāļi un tauta. Piedāvājam bez maksas iepazīties ar aizvadītā gada izcilākajiem izdevniecības darbiem!

Šis ir labākais raksts kategorijā «Labākais praktiskais materiāls» žūrijas skatījumā. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests jau pirms ilgāka laika izdevis vadlīnijas, kā privātmājas vai daudzdzīvokļu nama pagrabu pielāgot patvertnes funkcijai, lai mudinātu cilvēkus radīt telpu, kur var nogaidošā režīmā jeb īslaicīgi patverties nozīmīga apdraudējuma (piemēram, artilērijas vai gaisa triecienu) laikā.

Iespējama apdraudējuma prognozes laika izteiksmē kļūst arvien tuvākas, tāpēc, negaidot uz valsti, katrs aicināts nokāpt savā pagrabā un to izvērtēt. Atšķirībā no mūsu ziemeļu kaimiņa Somijas, kas ilgstoši un tālredzīgi rūpējusies par vairāk nekā 50 tūkstošiem publisko patvertņu, kuru ietilpība – 4,8 miljoni cilvēku, mums lielā mērā jābūt gataviem paļauties galvenokārt pašiem uz sevi.

Kā rīkoties pareizi, ja vēlies savu pagrabu pārvērst par bunkuru?

Pagrabus nogrieza

Vēsturiski mājas tika būvētas ar pagrabiem, un tam bija vairāki iemesli. Primāri privātmāju apakšzemes stāvs asociējas ar glabātuvi pašu izaudzētajai un sarūpētajai pārtikai, no kā lielā mērā iztika iepriekšējās paaudzes, īpaši deficīta laikos. Pagrabus būvēja arī, lai būtu palīgtelpas mantu glabāšanai vai reizēm kā kurtuves. Taču moderno tehnoloģiju iespaidā, šo lomu nozīmei mazinoties, apakšzemes stāvs kļuva par tādu kā rudimentu, līdz norieta galvenais pagrieziena punkts izrādījās būvniecības izmaksu straujais kāpums.

Arhitekts Gints Sūna atceras vairākus pro­jektus, kur pagrabs bijis paredzēts, bet procesa gaitā pasūtītājs no tā atteicies. Vēl vairāk ir tādu klientu, kas jau sākotnēji pazemes līmeni nav izskatījuši kā nepieciešamību.

«Ja ir iecere par tiešām gruntīgu, labu dzelzsbetona pagrabu, tad tā būvniecība saistās ar diezgan lieliem zemes un betonēšanas darbiem. Tas vidējai privātmājai izmaksas palielina par vairākiem desmitiem ­tūkstošu eiro, jo materiālu un darbaspēka cenas beidzamajos gados kovida un kara ietekmē ārkārtīgi pieaugušas,» skaidro Sūna, atgādinot, ka ir aizvēries Krievijas un Baltkrievijas tirgus, kas iepriekš piedāvāja ­lētos būvmateriālus, piemēram, stiegrojumu un cementu.

Izraēlas piemērs

Teorētiskais zaudējums – pazemes līmeņa apjoms, kur izvietot tehniskās sistēmas (ventilācija, ­apkure u. c.), glabāt mantas, ierīkot garāžu, – šobrīd visbiežāk tiek aizvietots ar alternatīvu telpu mājas virszemes līmenī. Pagrabam īpašumā izpaliekot, arhitekts Gints Sūna aicina iepazīties ar Izraēlas piemēru: tur obligāta prasība katrā no jauna celtā būvē ir Merkhaw Mugan, miklat jeb mamad – patvēruma vieta vai slēpnis. Tā izbūvi regulē būvniecības likumi, nosakot gan izmantojamos materiālus, piemēram, dzelzsbetonu sienām, gan gaisa filtrācijas sistēmu nepieciešamību, kas var aizsargāt pret ķīmiskajiem vai ­bioloģiskajiem uzbrukumiem.

Noteikumi paredz arī to, ka patvēruma vietai jābūt aprīkotai ar ūdens un pārtikas krājumiem, pirmās palīdzības līdzekļiem laika posmam no 24 līdz 48 un vairāk stundām.

Izraēlā šādas telpas iekārto gan publiskās vietās (skolās, citās sabiedriskās ēkās), gan privātmājās, kur būvniecības normatīvi nosaka minimālo platību (9 m²), durvju biezumu, ventilāciju u. c. «Tā ir droša vieta bez logiem, ar uzticamām sienām. Nebūtu slikti, ja arī Latvijā, ceļot sev māju, katrs padomātu par vienu šādu telpu, ne obligāti tikai drošības nolūkam. Tā var būt garāža ar biezākām sienām, kur kādā stūrī ārkārtas situācijai ir, piemēram, atlokāma gulta,» spriež Sūna. Ja nav vēlme telpu ierīkot no nulles, var arī iegādāties jau gatavas moduļu veida modificējama izmēra tērauda telpas, stiprināmas pie betona grīdas.

Pazemes patvertnes ierīkošana

Ja pagrabs mājā jau ir, visticamāk, tas var kalpot par patvertni. Pirmais solis, izvērtējot, vai tas pielāgojams, ir nokāpt lejā un apskatīt dzīvē – vislabāk kopā ar arhitektu vai būvkonstruktoru, kas spēs konstatēt, cik būvkonstrukcijas drošas. Ja nav, vajadzēs veikt pastiprināšanu, un tas nozīmē, ka būs nepieciešams būvkostruktora risinājums, projekts un tā saskaņojums būvvaldē. Tas attieksies arī uz situāciju, ja ir plāns nojaukt kādu nesošās konstrukcijas daļu, lai telpas apvienotu un ­iegūtu vienu plašāku. Tiesa, tas iespējams tikai tad, ja būvkonstruktors tam devis zaļo gaismu un ­siena nepilda balsta funkciju.

Citos gadījumos – ja no konstrukcijas drošības viedokļa bažu nav, var pietikt ar to, ka pagrabu iztīra, atbrīvojot no liekajām mantām. Taču paralēli, protams, jāizvērtē citi aspekti, kas nosaka vietas atbilstību patvertnes statusam: vai neatrodas teritorijā ar augstiem gruntsūdeņiem, vai telpā nav ievilktas caurules, kas trieciena gadījumā var plīst un applūdināt, vai ir logi un kā tos varētu piesegt vai aizmūrēt.

Ideālā gadījumā pagrabam vēlamas divas izejas – ja viena aizsprostojas, lai nebūtu slazdā.

Aktuāls ir arī ventilācijas jautājums – no vienas puses, gaisam būtu jāpiekļūst no ārpasaules, taču radiācijas gadījumā labākais risinājums būtu ventilācijas sistēma ar speciāliem filtriem.

VUGD izdotās vadlīnijās paredz arī to, ka patvertnei jābūt aprīkotai ar elektrības pieslēgumu un labierīcībām. «Tikai jāatceras, ka pagrabs nereti ir zemākā līmenī par kanalizācijas caurulēm, kas rada dilemmu ar aizplūstošā ūdens novadīšanu.

Šādā situācijā būs nepieciešams sūknis vai cits risinājums,» atgādina Sūna un piebilst: «Nedomāju, ka katram pagrabā būtu jāizbūvē tualete, jo būsim reāli – pie nopietniem triecieniem, ļoti iespējams, ka nebūs elektrības, nedarbosies ūdens un kanalizācijas sistēmas. Es drīzāk apsvērtu biotualetes iegādi.» Taču, ja ir vēlme ievilkt pagrabā kanalizāciju vai elektrību, privātmājā to var darīt bez tādām administratīvām procedūrām kā projekts un skaņošana.

Piemājas pagrabs

Viena no pārsteidzošām tendencēm Latvijā šobrīd ir piemājas pagrabu izbūve. Tas ir piemērots variants, ja īpašumā ir augsts gruntsūdens līmenis, un tā var būt kā izeja no strupceļa tiem, kas, būvējot māju, no pazemes līmeņa atteikušies, bet ar laiku sapratuši, ka vēlas pagrabu, piemēram, vīna uzglabāšanai vai pašu izaudzēto dārzeņu ­turēšanai ziemā.

Šis ir arī risinājums tiem, kas izskata ­pagrabu kā variantu patvertnei – tirgū šobrīd ir piedāvājums ar trieciendrošiem korpusiem un ­hermētiskiem materiāliem, kas ir mitrumnecaurlaidīgi, attiecīgi augsts gruntsūdens līmenis nav šķērslis (lai gruntsūdens neizspiestu pagrabu no zemes, tas uzstādīšanas laikā tiek nostiprināts pie dzelzsbetona blokiem ar nerūsējošā tērauda ķēdēm).

Apberot ar zemi un apaudzējot ar zāli, pagalmā tas var kļūt par iederīgu ainavas elementu, vienlaikus pildot primāro – pagraba – funkciju.

Taču no drošības viedokļa tomēr vajadzētu virs tā izbūvēt dzelzsbetona nosegvirsmu vai būvi, piemēram, garāžu.

Bunkurs ar piegādi

Līdz ar Ukrainas kara sākumu un 2024. gadā aizsāktajām runām par patvertņu ierīkošanu, arī Latvijas ražotāji un piegādātāji reaģējuši uz izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā un sākuši strādāt pie atbilstošu konstrukciju piedāvājuma, aprīkojot iebūvējamo pagrabu korpusus ar pastiprinātām durvīm, speciālām ventilācijas sistēmām. Sākot no 6000 eiro pieejami bunkuri, kas aizsargā pret sprādzienu šķembām un gāzēm (to uzstādīšanai izmanto armētu betona plāksni – stabilitātei).

Speciāla gaisa filtrēšanas sistēma sola efektīvi aizsargāt pret bioloģiskiem, ķīmiskiem un kodoldraudiem. Uzstādīšanas procesā bunkuram tiek pievilkta elektrība, ūdens, kanalizācija.

Pārdošanā ir arī atsevišķi elementi, ko var izmantot gan pagalma bunkura, gan mājas pagraba labiekārtošanā, piemēram, gāzes un ūdens necaurlaidīgas durvis un lūkas, ventilācijas ­sistēmas un filtri.

Nevienu vairs nepārsteidz, ka pagrabu tirdzniecības vietnē ir apzīmējums par to, ka attiecīgo modeli var pielāgot patvertnes vajadzībām. Tajā pašā laikā šīs pazemes drošās telpas miera laikos var kalpot par vērtīgu priekšmetu seifu – cerībā, ka šādi bunkuri nekad nebūs jāizmanto to pamatfunkcijai.

No pagraba par patvertni

VUGD patvertnes iedala trīs grupās. Rekomendācijās par III (tajā ietilpst ­pagrabu pielāgošana) kategorijas patvertnes ierīkošanu minēti šādi nosacījumi.

• Patvertnei paredzētā telpa nedrīkst būt mazāka par 20 m² (cilvēkietilpību aprēķina, nosakot 0,75 m² uz vienu personu, un ņem vērā telpu lietderīgo platību, ne palīgtelpas).
• Sienas un griestu pārsegumi ir uzbūvēti no dzelzsbetona blokiem vai ķieģeļiem.
• Ārsienu konstrukcijās nav lielu ­atvērumu (logi, vārti utt.).
• Patvertne ikdienas apstākļos nedrīkst applūst (gruntsūdeņi, virszemes ūdeņi, tehnoloģiskie ūdeņi vai notekūdeņi).
• Telpas nedrīkst būt aizkrautas, un tajās aizliegts glabāt bīstamas ķīmiskas, uzliesmojošas, viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas vielas.
• Patvertni neierīko, ja pagrabstāvā, pazemes stāvā vai cokolstāvā atrodas pilsētas un ciemu maģistrālās inženierkomunikācijas (ūdensvads, apkure, kanalizācija, elektrotīkls pārsniedz trīs fāžu strāvu virs 0,4 kW), kā arī telpā, kurā atrodas ēkas centrālās apkures katli.
• Ieejām jābūt noslēgtām, lai mazinātu dūmu, putekļu un citu piesārņotāju iekļūšanu.
• Ieejas durvīm jābūt izgatavotām no nedegošiem materiāliem.
• Patvertnē vēlams nodrošināt atbilstošu skābekļa saturu gaisā, patvertnes telpas aprīkojot ar atbilstošu ventilāciju (mehānisko vai dabisko).
• Jābūt pieejamībai dzeramajam ūdenim vai jāparedz kārtība, kā to nodrošināt 24 h laikā.
• Apdraudējuma gadījumā visas atveres (izņemot durvis) jānosedz ar aizsargvairogiem (betona ­bloki, slēģi, metāla žalūzijas, maisi, kas pildīti ar smiltīm vai citiem beramiem materiāliem, u. c.), kas aizsargā no ­sprādziena ­triecienviļņa.
• Patvertnēm ar lietderīgo platību (kur uzturēsies cilvēki) līdz 250 m2 var būt viena ieeja/izeja.
• Pielāgojot telpas patvertnei vai veicot patvertnes telpu uzlabojumus, apdarē lieto nedegošus un nedrūpošus materiālus (nav ieteicams izmantot flīzes, apmetumu, stiklu u. c.).
• Patvertni aprīko ar elektrību un autonomu apgaismojumu, kas kalpo par avārijas apgaismojumu ­elektroenerģijas padeves ­pārtraukumu gadījumā.
• Jānodrošina sanitārie un higiēniskie apstākļi (viens labierīcību ­risinājums uz 40 cilvēkiem).
• Patvertnes telpas nodrošina ar ­autonomo dūmu detektoru un ugunsdzēsības pārklāju, pirmās ­palīdzības aptieciņu.
• Patvertnē ierīko vietas sēdēšanai (krēsli, soli u. c.), paredzot vienam cilvēkam apmēram 0,5 × 0,5 metru platībā, un ierīko vietas gulēšanai/atpūtai, kas var būt vairākos ­stāvos – vienam cilvēkam apmēram 0,8 × 1,9 metri.
• Patvertnē jānodrošina iespēja izmantot mobilos sakarus, jābūt piekļuvei internetam (Wi-Fi punkti) un iespējai uzlādēt elektroierīces.