Uzmācīgo domu gūstā – kā atšķirt māņticību no obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem

Mēs visi reizēm pārbaudām, vai durvis ir aizslēgtas. Bet cilvēkiem ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem (OKT) šī pārbaude kļūst par mokošu rituālu, kas paralizē dzīvi. Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Laila Kalniņa skaidro:

• Kāpēc pandēmija lika uzliesmot OKT tīrības paveidam?
• Vai tiešām sportistu laimīgo zeķu rituāli ir OKT?
• Kādas baisas domas par vardarbību mēdz slēpties aiz ārējas kārtības mīlestības?
• Un vissvarīgākais – kāpēc tuvinieku mēģinājumi palīdzēt (es jau pārbaudīju gludekli!) patiesībā situāciju tikai pasliktina?

Reiz uz nakti biju aizmirsusi aizslēgt dzīvokļa durvis un pēc šī atgadījuma kādu laiku cītīgi katru vakaru pārbaudīju, vai durvis tiešām aizslēgtas. Taču tas pārgāja un vairs par to nedomāju. Cilvēki, kuri cieš no  OKT,  uzmācīgās domas izjūt atkal un atkal, veic atkārtotas darbības vai rituālus,  un tie kļūst arvien izteiktāki un noturīgāki. Šīs domas un rituāli kļūst par nozīmīgu viņu ikdienas daļu. 

«Biežas un uzmācīgas domas sauc par obsesijām. Savukārt darbības, kuras ir tieksme izpildīt atkal un atkal, sauc par kompulsijām,» skaidro Laila Kalniņa. «OKT ir ļoti mokošs, un cilvēks no tā nevar atbrīvoties. Daudzi ikdienā iedomājas par varbūt atstātu ieslēgtu gludekli, bet šīs domas lielākoties mūs neapsēž tik izteikti kā cilvēku ar OKT. Parasti cilvēks to racionalizē – ai, gan jau izslēdzu –, un šīs domas neparalizē dzīvi. Mēs varbūt pat pasmejamies paši par sevi un šo uzmācību, bet tas nav traucējums. Cilvēki, kuri cieš no OKT, ir ļoti, ļoti nomocījušies, un, ja šis traucējums strādā redzamā veidā, tas ir ļoti uzkrītošs. Piemēram, ja ir vajadzība mazgāt rokas desmit reizes noteiktā kārtībā, tas ir acīmredzami. Tie, kas pastiprināti mazgāja rokas kovida dēļ, ar laiku mazliet atslāba, saprotot, ka gluži viss ar dezinfekcijas līdzekli nav jānopūš. Bet tie, kam attīstās OKT, turpina to pastiprināti darīt joprojām. Rokas ir nevis vienkārši nomazgātas, bet āda ir pušu, asiņo, rodas fiziski bojājumi. Tas paņem laiku, un tam ir grūti pretoties. 

OKT ir arī lietu vākšana, kad cilvēkam ir uzmācība, ka viņam ir nepieciešamas dažnedažādas mantas, un viņš meklē un krauj kaudzē vēl un vēl. Viņš nespēj apstāties, nespēj to pārtraukt. Atšķirība starp vienkāršām bažām, ka varbūt gludeklis palicis ieslēgts, un OKT ir gan intensitātē, gan pavadošajā emocijā – vai cilvēks ar to mokās vai nemokās, cieš vai necieš. Cilvēki ar OKT lielākoties apzinās savu problēmu, un viņus nosacīti var iedalīt divās grupās. Vieni grib tikt no tā vaļā, bet nespēj, otri – negrib tikt vaļā, jo viņos strādā kļūdains priekšstats, ka tas nav nekas slikts un tieši ir viņa risinājums, izeja. Cilvēki ar OKT dzīvo savu domu gūstā. Tās ir ļoti neracionālas domas ar ļoti kļūdainu saturu, neatbilstošas realitātei. Ja dzīvē kaut ko totāli nekontrolēju, tad veicu rituālu, līdz ar to gan mazinās trauksme, gan rodas savdabīga kontroles sajūta, un tas sniedz zināmu drošību.» 

Kā OKT sākas?