Vietas stāsts
Centrālā apkure, kanārijputniņi un darba terapija: Strenču slimnīcas modernais sākums
1899. gada 3. martā Krievijas impērijas Vidzemes guberņas parlaments landtāgs pieņēma lēmumu, ka nepieciešams dibināt iestādi, kuras uzdevums būtu «uzņemties rūpes par vājprātīgajiem, kuri mīt lauku apvidos, jo šis jautājums guberņā ir ļoti smags». 1907. gadā iestāde Strenčos uzņēma pirmos pacientus.
Foto: No izdevniecības «Žurnāls Santa» arhīva/Gvido Kajons
Turpinājumā:
- «Sevišķie gadījumi»: no bēgļiem, kas nosala dziļās sniega kupenās, līdz pacientiem ar naglām galvaskausā – ko dakteris Bērs fiksēja savā slepenajā hronikā?
- Baltā daktera traģēdija: kā Eiropas līmeņa vizionārs Alberts Bērs kļuva par valsts nodevēju un nomira dienu pirms viņam piespriestā nāvessoda izpildīšanas?
- Ūdens gultas un dārgie pūšļotāji: kāpēc zemnieki neticēja modernajām metodēm un cik liela bija maksa par izārstēšanos, salīdzinot ar darba zirga vai šņabja pudeles cenu?
- Annas, Augusta un Marijas noslēpums: kāpēc korpusi joprojām nes savu pirmo pacientu vārdus un cik smalki izskatījās dārgajās villās ar parketa grīdām?
- Melnais 1942. gads: skaudrs stāsts par 294 noslepkavotajiem pacientiem un hospitāli, kura pagrabā vēlāk dedzināja operāciju zālēs amputētās ķermeņa daļas.
