Rodrigo Ābols: Smejos, ka pagaidām ar olimpiādēm manā dzīvē nekas labs nesaistās
«Domāju, ka esmu stiprs arī neveiksmēs,» saka Latvijas hokeja izlases centra uzbrucējs Rodrigo Ābols. Uz olimpiskajām spēlēm viņš neaizbrauca, jo janvāra vidū guva nopietnu kājas traumu.
Foto: LETA
Rodrigo jeb Rodža, kā viņu dēvē citi hokejisti un līdzjutēji, intervijai atsaucās lēnām un bez īpaša entuziasma, vēlreiz pārjautādams, vai šajā brīdī tiešām jārunā tieši ar viņu, – neesot nekā pārāk interesanta, ko pastāstīt. Ieteica uzrunāt kādu no Latvijas hokeja izlases hokejistiem, kuri bija tur – Milānas un Kortīnas olimpiskajās spēlēs. Tomēr paliku pie sava: visi mūsu hokejisti, kas devās uz Milānu, šobrīd savā ziņā ir vienādi. Tikmēr Rodrigo ir cits stāsts. Nacionālās hokeja līgas kluba Filadelfijas «Flyers» 17. janvāra spēlē ar Ņujorkas «Rangers» pēc cīņas pie apmales viņš guva traumu un laukumu pameta ar komandas biedru palīdzību. Kamēr visa Latvijas hokeja izlase bija Itālijā, Rodrigo Amerikā ārstēja kāju.
Šī nav klasiskā viss būs labi intervija. Rodrigo Ābols atklāti runā par:
- Mentālo cīņu – kā nepārvērsties par sliņķi laikā, kad šķiet, ka visa pasaule slido uz priekšu bez tevis?
- NHL saldās rozīņmaizes rūgto garozu – par dzīvi bez māju sajūtas, kur līgums ir uz gadu un nākotne bieži vien ir viens liels nezināmais.
- Ģimenes lomu – kāpēc sievas atbraukšana var mainīt spēles gaitu ne tikai dzīvē, bet arī uz tablo?
Hokejists smejas, ka pagaidām ar olimpiādēm viņam nekas labs nesaistoties, bet viņš negaida līdzjūtību. Viņš gaida brīdi, kad atkal varēs uzvilkt slidas. Godīga saruna par hokeja aizkulisēm, rakstura rūdījumu un to, kas notiek brīdī, kad karjera uz brīdi apstājas, bet tu pats – nē.
