Raimonda Vazdika: Ir bijuši periodi, kad es tiešām pati sevi aiz matiem izrauju no nekurienes

Pieturzīmes

• Beigusi Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti.
• Strādājusi Mākslas darbinieku namā Rīgā, Neatkarīgajā teātrī Kabata, Jaunajā Rīgas teātrī un dažādos projektu teātros.
• Ar izrādi Marlēna Dītriha. Caurbraucot, kurā Raimonda bija titullomā, 2001. gadā tika atklāts teātra klubs Austrumu robeža.
• Vada Rīgas Tehniskās universitātes studentu teātri Spēle.
• Grupas Dāmu pops dalībniece.
• Dzejas grāmatu Rētas. Zelts un Neremdināmi autore.
• Ierakstījusi albumus Labākās dienas un Neatskaties, Vēstules rokrakstā smalkā.
• Dēls Reinis, mazbērni Ronja un Hermanis.

Raimonda, kuru notikumu jūs nosauktu par pārsteidzošāko aizvadītā gada laikā?

Man jau liekas, ka katra diena ir jānodzīvo kaut kā sakarīgi. Kad tev ir 63 gadi, tu saproti, ka laiks ir nomērīts un izmērīts. Kādā brīdī sāc rēķināt, ka dzīve, iespējams, ir pusē, tad sāc domāt – vai tagad ir nodzīvotas jau divas trešdaļas un palikusi vēl viena? Un tad ir jautājums – kā piepildīt to pēdējo trešdaļu ar sakarīgiem notikumiem, negaužoties par to, ka tik maz tā laika, un nepārdzīvojot par to, cik daudz ziepju ir savārīts un ka vajadzēja visu darīt citādi. Katru dienu mēs esam nulles punktā.

Ja jūtos iztukšota, auksta un skumja, man pietiek prāta sev pateikt: tas ir nevis tāpēc, ka mani neviens nemīl, bet tāpēc, ka es nevienu nemīlu.

Bet iepriekšējais gads man bija labs un darbīgs. Iznāca nedaudz pafilmēties, izveidoju izrādi Pops, roks un laulība ar Jāni Jarānu un Gunti Veitu, jaunu izrādi arī RTU studentu teātrī Spēle, dzeju un dziesmu programmas ar aktieriem. Pats galvenais notikums ir šovs Pārdziedi mani, kas tiešām man ir liels izaicinājums. Un man ir brīnišķīga ģimene! Esmu omīte – nē, āmīte – Ronjai un Hermanim, abi aug griezdamies. Mans dēls Reinis un Kristīne ir brīnišķīgi vecāki! Mēģinu darīt sakarīgas lietas, lai darbi un notikumi ietu uz priekšu, un kopumā man liekas, ka man ir ļoti labs raksturs, izvairos no konfliktiem, vienmēr mēģinu atrast zelta vidusceļu, esmu laba citiem cilvēkiem. Mans raksturs nāk par sliktu vienīgi man pašai.

Tā jau saka, ka cilvēki, kuri cenšas vienmēr būt labi pret citiem, nodara pāri sev…