Dzīvesspēka formula: kā uztrenēt psiholoģisko noturību un saglabāt mieru

Konsultē:

• Guna Svence, psiholoģijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja;
• Elīna Zelčāne, psiholoģijas doktore, geštaltterapeite, Rīgas Stradiņa universitātes lektore.

Kā atspere vai kaučuka bumbiņa

Psiholoģijā ir tāds jēdziens resilience – dzīvesspēks jeb dzīvot spēks. To varētu saukt arī psiholoģisko noturību, spēju izturēt, adaptēties, nesalūzt. Jēdziens resilience psiholoģijā ienācis no metalurģijas nozares, balstoties uz faktu, ka metāls pēc sakarsēšanas atgūst sākotnējo formu.

Arī tad, ja mums izdodas būt apzinātiem, motivētiem un aktīviem, tas vēl negarantē laimi.

Visuzskatāmākais resilience simbols ir atspere. Arī cilvēkā ir šāda atspere, kas ļauj atlēkt atpakaļ – izdzīvot, pielāgoties apstākļiem, atgūties pēc stresa, izdegšanas, traumas, dažādiem notikumiem. Vēl viens dzīvesspēka simbols ir kaučuka bumbiņa, jo stāsts ir ne tikai par spēju atlēkt atpakaļ, bet arī par to, ka grūtības var palīdzēt uzlēkt vēl augstāk un tālāk. Izejot cauri krīzēm, mēs augam jeb, kā bieži mēdzam sacīt, – tas, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus. Lielākoties tā notiek, bet ne vienmēr. Līdzībās runājot – ja zaļojošam augam nokniebsim galotni, tas izdzīs jaunas atvases un augs vēl spēcīgāks, taču, ja darīsim to pārāk daudz un intensīvi, augs nonīks, jo tam nebūs iespēju ataugt.

Un te, lūk, mēs nonākam pie jautājuma: kāpēc vieni krīzēs, slimībās, pārbaudījumos salūst, bet citi kļūst stiprāki?