Kas slēpjas aiz Barona ielas 12. nama durvīm? Leģendārā Benjamiņu nama piecas ēras
Viens no greznākajiem un vērtīgākajiem Rīgas namiem šogad piedzīvo 150 gadu jubileju. Benjamiņu namam – 150! Aiz Krišjāņa Barona ielas 12. nama smagajām ārdurvīm joprojām mīt neorenesanses gars. Tās aizverot, pazūd pilsētas kņada. Ozolkoka kāpnes ved uz leģendām apvītiem saloniem ar pārsteidzošiem kokgriezumiem, uz kamīnzālēm un Baltijā greznāko krāsaina stikla lustru.
Foto: Alvis Rozenbergs
Turpinājumā:
- No vācbaltu pils līdz preses impērijas centram: nams sākotnēji tapis kā vācbaltu tirgotāju Pfābu rezidence, bet vēlāk kļuva par Latvijas ietekmīgākā pāra — Antona un Emīlijas Benjamiņu — grezno mājvietu.
- Arhitektūras un mākslas šedevri: ēka joprojām glabā tēlnieka Augusta Folca oriģināldarbus, unikālas Kārļa Brencēna vitrāžas un Baltijā krāšņāko Murāno stikla lustru.
- Noslēpumi zem tapešu kārtām: kā aiz padomju cenzūras krāsām un Jaunāko Ziņu avīžu slejām nams 150 gadu garumā spēja nosargāt savu patieso vēsturi un nacionālos simbolus.
- Atgriešanās pie saknēm: pēc ilgstošas viesnīcas ēras nams beidzot ir atgriezies latviešu saimnieku rokās, un Līva Jaunozola tajā iedveš jaunu dzīvību, pārvēršot leģendāro ēku sabiedrībai atvērtā kultūrtelpā.
