Tēta stāsts: Biju šokā, ka bērna piedzimšana atstāj tik lielu iespaidu uz attiecībām
Helmuts Dunavskis (39) ir programmētājs, ilgus gadus dzīvojis Anglijā un Īrijā, bet pirms diviem gadiem atgriezās uz dzīvi Latvijā. Šo lēmumu palīdzēja pieņemt sieva Alise (36), ar kuru kopā audzina meitu Sofiju (1 gads 7 mēneši) un gaida arī otro bērniņu. Ne viss dzīvē notiek, kā plānots, bet Helmuts ir pārliecināts: ja blakus ir īstais cilvēks, visas grūtības iespējams pārvarēt soli pa solim.
Foto: no personiskā arhīva
Ar Alisi iepazināmies Tinder, tolaik dzīvoju Īrijā, viņa – Latvijā. Pēc dažām nedēļām jau satikāmies, jo braucu uz Latviju atvaļinājumā. Klikšķis notika diezgan ātri, un es sapratu, ka Alise ir cilvēks, ar kuru vēlos būt kopā. Es biju tas, kas teica – braucam iekārtoties uz dzīvi kaut kur citur, tikai ne Latvijā. Bet, kad Alise pusgadu padzīvoja pie manis Īrijā, saprata, ka grib atpakaļ mājās. Vecā gada vakaru pavadījām Vācijā kopā ar Alises draugiem. Uzreiz pēc pusnakts viņu bildināju, un jau janvārī mēs pārcēlāmies atpakaļ uz Latviju.
Kaut ko tādu pateikt sievietei, kas gaida pirmo bērniņu un jau tā par daudz ko pārdzīvo, ir ļoti neiejūtīgi.
Mums abiem sakrita dzīves skatījums par to, kā lietām jānotiek. Gribējām standarta scenāriju, ka sākumā apprecamies, mums ir ģimene un tad domājam par bērniņu. Tomēr dzīve notikumus sagrieza citādi…
Jau bija noteikts kāzu datums tā paša gada septembrī. Un tad koncentrētā laika posmā notika vairākas neparastas lietas: Alisei pēc sporta zāles apmeklējuma uznāca ļoti liels bezspēks, kāzu kleitas mērīšanas laikā sagriezās galva, un bija skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā. Viņa veica grūtniecības testu, un izrādījās, ka tas ir pozitīvs.
