Latvietes dzemdības Ķīnā: visi tēti sēž aiz durvīm un gaida, kad ārsts nosauks sievas vārdu

Biežas pārbaudes grūtniecības laikā

Bija agrs pavasaris, četri no rīta, kad, sēžot vannasistabā uz grīdas, skatījos uz diviem testiem ar divām koši rozā strīpiņām uz katra. Rokām, kājām trīcot, gāju paziņot jaunumus laimīgajam tētim. Lai gan tuvākajā nākotnē apzināti ģimenes pieaugums nebija plānos, apskāvāmies un sapratām, ka ziemā jau būsim trijatā.

Visi topošie tēti nepacietīgi sēdēja ārpus lielām metāla durvīm uz soliņiem un gaidīja, kad iznāks ārsts un nosauks sievas vārdu, tad ievedīs blakus telpā un iepazīstinās ar bērniņu.

Izlēmu savu pirmās grūtniecības ceļu sākt privātā klīnikā. Apdrošināšanas man nebija, līdz ar to par visu maksājām paši. Viens no lielākajiem bonusiem privātajām klīnikām ir tas, ka darbinieki (vismaz lielākā daļa) spēj komunicēt angļu valodā. Lai gan mana ķīniešu valoda bija labāka par pamata izdzīvošanas līmeni, nebiju pārliecināta, vai mans vārdu krājums ir pietiekams šādai situācijai.

Pirmajā vizītē man nebija ne mazākās nojausmas, ko gaidīt. Kad ieradāmies klīnikā, tur viss bija tik skaists, gaišs, tīrs, darbinieki bija ļoti laipni. Mani aizveda uz visām nepieciešamajām pārbaudēm (svars, augums, asinsspiediens, urīna analīze, asins analīze), pirms tikos ar ārstu un man veica pirmo ultrasonogrāfiju. Man bija piecas grūtniecības nedēļas. Pirmo reizi ieraudzījām mazo pleķīti uz ekrāna, kas tagad ir mūsu astoņgadīgā meita. Dzirdot bērniņa sirdspukstus, asaras pa vienai ritēja man ausīs (jo gulēju taču uz kušetes), un tajā brīdī sapratu – tas patiešām notiek!