Ko nākamis gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks! 
Nedzīvojam meksikāņu seriālā, tomēr… Par mākslu strīdēties skaisti
Nedzīvojam meksikāņu seriālā, tomēr dažkārt strīda karstumā arī mērenam latvietim ir grūti saglabāt vēsu prātu, atbildēt pārdomāti un diplomātiski, neļauties emociju izvirdumam. Konfliktu un strīdu situācijās katrs reaģējam atšķirīgi un vēlāk par savām reakcijām reizēm varam tikai pabrīnīties. No kurienes tas viss manī?! Patiesībā tas, kā uzvedies strīdā, daudz var pastāstīt par tevi pašu. Un pēc tam var domāt, kā mainīt savu reakciju konflikta brīdī.
Foto: Shutterstock
Konsultē:
- Solvita Vektere, sertificēta psihoterapijas speciāliste.
- Inese Putniece, klīniskā psiholoģe, psihodinamiskā psihoterapeite.
«Cilvēks ir kā līdz šim neizzināta planēta, līdz kurai neviens kosmosa kuģis nav spējis pa īstam nokļūt. Tieši tāpēc katrs pats sev esam visinteresantākais atklājums visas dzīves garumā. Kad sastopamies ar dažādiem dzīves pārbaudījumiem, arvien uzzinām ko jaunu par kādu savas personības šķautni,» saka psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere. Kad dzīvē notiek kaut kas ārkārtējs, kāda situācija, kas izraisa spēcīgas emocijas, strīds vai pat konflikts, – veids, kā uz to reaģējam, daudz pastāsta par pašu cilvēku. Labākais, ko paņemt no šādām situācijām, – ļaut emocijām norimt un tad palūkoties uz notikušo ar kritisku skatījumu: kāpēc šajā brīdī reaģēju tieši tā? Ko tas, kā izturējos un uzvedos strīda laikā, pastāsta par mani pašu? Vai es būtu gatavs to mainīt, lai nākamreiz rīkotos citādi?
Situācijās, kad strīdamies vai konfliktējam, vislabāk tiek izgaismota vispirms jau cilvēka stresa noturība. Stresa noturība īsti nav tas, ko viegli ieaudzināt, – šī spēja vairāk ir noteikta ģenētiski. Kad risinās strīds, mēs reaģējam dažādi. Kāds šādā mirklī apjūk, sastingst, cits zaudē runas spējas, vēl kāds – eksplodē dusmās, dažs izplūst asarās vai vienkārši cenšas izvairīties no šādām situācijām.
Psihoterapeite Inese Putniece skaidro, ka konfliktsituācijās, kurās kāds tiek sāpināts vai aizvainots, cilvēks reaģē pēc 3F principa: fight (cīnies!), freeze (sastingsti!) vai flight (laidies prom!). «Viena no šīm reakcijām parasti būs dominējošā, tāda, ko novēro visbiežāk. Tas saistīts ar cilvēka rakstura iezīmēm, personības īpašībām. Savukārt personība veidojas gan no bioloģiskajiem komponentiem, gan vides, kādā augam un attīstāmies, gan arī sociālās mācīšanās procesā, kad, piemēram, vērojot savu vecāku piemēru, daudzas iemaņas aizgūstam no viņiem, arī to, kā tiek risināti strīdi.»
Jebkurās attiecībās kādam vienmēr vairāk būs jāuzņemas pieaugušā loma.
Neirozinātne ir pierādījusi, ka emocija vienmēr ir primārs impulss un doma – sekundārs, kam var sekot zibenīga reakcija, kas būs emociju ārējā izpausme. «Lielākais izaicinājums, cilvēkam strādājot pašam ar sevi, ir paspēt iedarbināt šo sekundāro procesu – prātu jeb domas. Tas dod iespēju rīkoties racionāli un mainīt to, kā parasti reaģējam konfliktu situācijās. Jautājums ir – vai cilvēks ir gatavs ar sevi strādāt?» retoriski vaicā Inese Putniece.
Iespējams, atpazīsi sevi kādā no šiem piemēriem, ieraudzīsi no malas veidu, kādā konflikta brīžos parasti reaģē, un varbūt tas būs labs sākums, lai apgūtu inteliģentas strīdēšanās mākslu.
