Vājuma cena: vai tiešām skolā kauties nedrīkst?

Jelgavas Amatu vidusskolā 2025. gada 3. novembris. 16 gadu vecam jaunietim uzbrucis klasesbiedrs, uzbrukumā jaunietim salauzts žoklis un gūtas vairākas galvas traumas. 2024. gada decembris. Ogres Kalna vidusskolā trīs 9. klases skolnieki piekauj 12 gadu vecu zēnu. Vardarbīgo aktu, iespējams, filmējuši bērnu skolasbiedri. 2023. gada oktobris. Skolēns Ķekavas vidusskolā citu skolēnu acu priekšā piekauj savu klasesbiedru. 2023. gada maijs – Ulbrokas vidusskolas 7. un 8. klases divi skolnieki piekauj 7. klases skolēnus, no kuriem viens guvis tik smagus miesas bojājumus, ka ar Neatliekamās medicīnas dienesta auto nogādāts slimnīcā. 2022. gada septembris. Piecpadsmit gadu veca pusaudze Jelgavā vienaudžu kameru priekšā brutāli piekauj par sevi trīs gadus jaunāku meiteni. Šāgada 3. novembris. Pie deviņus gadus veca zēna Imantā pienāk pusaudzis un iedur ar nazi.

Vecākā brāļa risinājums

Nu jau regulāri sabiedrību šokē kārtējais gadījums skolās, kur skolasbiedri, bieži vien grupā, fiziski vai psiholoģiski terorizē savus skolasbiedrus. Vardarbība ­izglītības iestādēs ir vispārizplatīta problēma – tā aptver gan Valsts ģimnāzijas, gan lauku pamatskolas, gan meitenes, gan zēnus. Katru gadu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija saņem desmitiem ziņojumu un sūdzību par dažādu veidu vardarbību starp vienaudžiem. Tajā pašā laikā skolu institucionālās tiesības norobežot vardarbīgos elementus no vienaudžiem ir ierobežotas – skolas jau ilgāku laiku prasa normatīvu regulējumu, kas dotu tiesības direktoram kopā ar starpinstitucionālo sadarbības padomi noteikt, ka vardarbīgajam skolēnam uz laiku jāmācās ārpus skolas. Kamēr izglītības iestādes un valsts pārvalde šo problēmu mēģina risināt institucionāli, tai ir arī sociāla perspektīva.

Brīdī, kad manu jaunāko māsu sāka terorizēt klasesbiedrs (starp šīs personas pirmo incidentu un viņa izolēšanu no pārējiem skolēniem pagāja pusotra citiem skolēniem šausmīga gada), es viņai iemācīju pareizi salikt dūri.

Saprotamu iemeslu dēļ neminot personas, atsaukšos uz pieredzi, kam pats esmu bijis liecinieks. Skolas pirmajā klasē sāk mācīties divi brāļi, kuriem vecāki bija stingri ieaudzinājuši principu, ka ar dūrēm nevar meklēt problēmas risinājumu. Nepagāja ne mēnesis, kad no abiem sāka nākt sūdzības par trīs līdz četriem skolēniem, kas terorizē pārējo klasi, – apsaukājas, kaujas, turklāt vardarbību īsteno grupā. Klases audzinātāja darīja visu, kas viņas spēkos, tika iesaistīta pat bāriņtiesa, taču viena māte sava dēla nodarījumu kategoriski noliedza, savukārt otra paziņoja: «Jūs varat viņu savākt, man viņš nav vajadzīgs.»