Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Latvijas varoņu augstākais apbalvojums. Lāčplēša ordeņa simboli, noslēpumi un fakti
Par varoņdarbiem piešķirto Lāčplēša Kara ordeni no īpašas bezskābes kartona kārbas izceļ baltiem, smalkiem cimdiem. Latvijā ir tikai viens pilns Lāčplēša ordeņu komplekts, ko var aplūkot vienu dienu gadā – ordeņa dzimšanas dienā.
Foto: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums, foto Jānis Puķītis
Konsultē
Anda Ozoliņa,
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja
Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi «Par Latviju» ir militārs apbalvojums, ko piešķīra gan virsniekiem, gan kareivjiem par kara nopelniem – pašaizliedzīgu varoņdarbu kaujā. Ordenim ir trīs šķiras, statūti noteica, ka apbalvošanu sāk ar III – tikai tad, kad saņemts šis ordenis, varēja izvirzīt apbalvošanai ar II šķiru, savukārt, lai tiktu izvirzīts apbalvošanai ar I, bija jābūt III un II šķiras kavalierim.
Šo secīgo kārtību varēja neievērot, apbalvojot ārzemniekus. Līdz 1924. gadam, kad izveidoja Triju Zvaigžņu ordeni, Lāčplēša Kara ordenis kā vienīgais ordenis Latvijā pildīja arī diplomātisko funkciju. Proti, sabiedrotajiem, kas palīdzēja Latvijai Brīvības cīņās, vai arī valstu vadītājiem, kuru diplomāti atbalstīja Latvijas valsts de iure atzīšanu, piešķīra Lāčplēša Kara ordeni, turklāt – uzreiz pat I šķiras. Tādu saņēmuši septiņi ārvalstnieki.
No četriem latviešiem piešķirtajiem pilnajiem ordeņu komplektiem saglabājies tikai viens. Tas piederējis ģenerālim Jānim Balodim.
Visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeņi savulaik piešķirti tikai pieciem vīriem: četriem latviešiem un vienam igaunim. Pilns ordeņu komplekts ir pasniegts Latviešu strēlnieku pulku un Latvijas armijas karavīriem – ģenerāļiem Jānim Balodim un Krišjānim Berķim, bet pēc nāves – arī pirmajam Latvijas armijas komandierim Oskaram Kalpakam un latviešu strēlnieku virsniekam Frīdriham Briedim. No četriem latviešiem piešķirtajiem pilnajiem ordeņu komplektiem saglabājies tikai viens. Tas piederējis ģenerālim Jānim Balodim, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam viņa ordeņus deviņdesmitajos gados pārdeva Baloža atraitne Elvīra. Bērnu Baložu ģimenē nebija.
Kalpakam un Briedim izgatavotie ordeņi līdz 1940. gadam glabājās Ordeņu domē, pēc tam nonāca Kara muzejā, bet to liktenis pēc Latvijas okupācijas nav zināms. Nav skaidrs arī, kur palika Krišjāņa Berķa apbalvojumi – tiek pieļauts, ka reiz slēpti un vēlāk it kā atrasti, taču tie ir tikai minējumi.
