Ko tad var cilvēks? Ritas Aksenokas pirmā krimināllieta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā
Virsrakstā jautātais droši vien nodarbinājis un turpina nodarbināt prātu daudziem. Atbildes varētu kardināli atšķirties, ņemot vērā dažādus faktorus, tostarp dzīves pieredzi. Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā, ja ne vēl agrāk, šis jautājums nelika mieru arī 1942. gadā dzimušajam rīdziniekam Aleksandram Oļeskēvičam un viņa līdzdalībniekam – 1947. gadā dzimušajam Alfrēdam Vangravam.
Foto: Midjourney
«Mēs attapāmies, ka abi esam ieslēgti. Dežurants bija aizmirsis, ka atrodos kamerā…» Leģendārā izmeklētāja Rita Aksenoka savas karjeras laikā pieredzēja daudz, taču 1975. gada lieta par Aleksandra Oļeskēviča bruņoto bandu viņai iespiedās atmiņā uz visu mūžu. Viņš bija nežēlīgs slepkava, kurš dzīvoja dubultu dzīvi – dienā priekšzīmīgs darbinieks un milicijas aģents, naktī – bandas vadonis. Tomēr tieši šis cilvēks, būdams jau notiesāts uz nāvi, izglāba izmeklētājas dzīvību. Kāpēc rūdīts noziedznieks pirms nāvessoda izpildes Ritas Aksenokas priekšā raudāja un kā tika atšķetināta viena no 70. gadu smagākajām krimināllietām?
