Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1.maijā pulksten 18.30 būs iespēja noskatīties Lienes Laviņas jauno dokumentālo filmu Astra. Tā iepazīstina tuvāk ar leģendārā Gunāra Astras dzīvi, skaidro viņa stiprā gara un spēcīgās personības noslēpumu.
Latvieša Gunāra Astras dzīve nežēlīgi aprāvās 56 gadu vecumā. 1983. gadā disidentu Astru arestēja un tiesāja par pretpadomju literatūras glabāšanu, pavairošanu un izplatīšanu. Tiesa viņam piesprieda septiņu gadu ieslodzījumu sevišķa režīma kolonijā, piecus gadus nometinājumā, kā arī atzina par sevišķi bīstamu recidīvistu. 1983. gada 15. decembrī tiesā Astra teica savu pēdējo vārdu, un tas iegāja vesture. Padomju vara nesalauza Astras garu, un savu runu viņš pabeidza ar vārdiem: «Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot.
Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku.»
1988. gada janvārī pēc plašas starptautiskas kampaņas Gunārs tika atbrīvots no apcietinājuma. Taču tā paša gada martā, pa ceļam uz Krieviju, izkāpjot no vilciena Ļeņingradā, Astram pēkšņi kļuva slikti. Astra tika ievietots Ļeņingradas Infekciju slimnīcā. Viņam bija sākusies sepse. Astru pārvietoja uz Ļeņingradas kara hospitāli, kur ārsti konstatēja sirds vārstuļa ieksaisumu un veica operāciju. 6. aprīlī latvietis slimnīcā nomira.
Pēc nāves Astras iekšējie orgāni tika izņemti, neatkarīga ekspertīze netika pieļauta, un radās aizdomas, ka Gunārs Astra ticis noindēts.
Viņa stāstu glabā Gunāra ģimene, laikabiedri un mūsu valsts vēstures lappuses. Gunārs Astra ir pretošanās simbols un iedvesmas avots arī šajos sarežģītajos laikos.
Vairāk lasi šeit!
