SPIED ŠEIT un aplūko svētku piedāvājumu! 🎁 
Rīga -12°C 
Jurate un Gundars Silakaktiņi
Jurate ir teātra kostīmu māksliniece, Gundars – aktieris un režisors. Viņu laulībai ir vairāk kā 20 gadu vēsture, bet, pirms iepazinās, viņu stāstam ir priekšvēsture, ar kādu varētu sākties filma.
«Mēs ar tēvu un brāli taisījām remontu un ievērojām, ka pretējā mājā tieši pretī mūsu ceturtā stāva logiem sēž simpātiska meitene un visu laiku kaut ko cītīgi strādā, un tā katru dienu no rīta līdz vēlam vakaram. Nesapratām – nu, ko var visu dienu darīt, nepieceļoties no galda?! It kā zīmē kaut ko vai šuj.
Mums bija binoklis, ik pa laikam ar brāli viņu pavērojām un redzējām, ka viņa tikai strādā un strādā.
Tēvs, kas arī šajā pasākumā iesaistījās, teica: «Nu paskatieties, dēli, kāda meitene! Nekur neiet, tikai mācās un strādā, mācās un strādā!»,» stāstīja Gundars.
«Tā biju es, kas tur pie galda sēdēja un patiešām drausmīgi daudz strādāja. Biju iestājusies Liepājas mākslas vidusskolā. Gribēju vienā gadā pabeigt divus kursus, sakrāt kredītpunktus un tad braukt mācīties uz Ameriku. Sevis meklējumu ceļos biju nonākusi pie atziņas, ka gribu strādāt teātrī, kas kopš bērnības bija man labi zināma vide,» atklāj Jurate.
Jurate un Gundaru liktenis saveda kopā filmas cienīgā veidā – viņa satika Gundaru teātrī pēc atgriešanās no Amerikas. «Aizgāju uz Kamerzāli, apsēdos, skatījos, kā viņi dejo, un tad pirmajā pauzē pie manis pienāca viens čalītis un noprasīja: «Kas jūs tāda esat? Ko jūs te darāt?…» Teica, ka nepiederošas personas mēģinājuma laikā zālē nedrīkstot atrasties,» sacīja Jurate. Tas izrādījās Gundars.
Aigars un Aija Krēslas
Viņi ir satikušies divreiz. Pirmoreiz pirms gadiem trīsdesmit, lai viens otru ieraudzītu, otrreiz – pavisam nesen, lai paliktu kopā. Mūziķis Aigars Krēsla un projektu vadītāja Aija Raiba-Krēsla, savulaik viena no savas paaudzes pamanāmākajām modelēm. Nesen viņi apprecējās.
«Pirms trīsdesmit trīs gadiem Jumpravai bija klipa filmēšana dziesmai Pa vējam. Andris Freidenfelds bija režisors, un saskaņā ar režisora ieceri klipā bija jāpiedalās divām meitenēm, kas sižetā ir oficiantes. Tika uzaicinātas divas modeles, no kurām viena bija Aija. Izdarījām darbu, un viss, bet tā mēs iepazināmies,» par iepazīšanos ar Aiju stāsta Aigars. «Domāju, tas bija lielais plāns – tikām savesti kopā klipā, bet, saprotot, ka īstais brīdis vēl nav pienācis, pēc gandrīz trīsdesmit gadiem satikāmies vēlreiz.
«Ķīpsalā regulāri notiek Dizaina izstāde. Manam čomam pieder vīna darītava, palaikam ar tiem vīniem tirgojamies, piedalījāmies arī tajā izstādē. Aijai togad tur pasniedza balvu kā Gada labākajai dizainerei, viņa pienāca pie manis, vārds pa vārdam, bet neko daudz neparunājām, jo apkārt pircēji, jārukā.
Pagāja vēl laiks, iedzēru vīnu un uzrakstīju Aijai feisbukā, painteresējos, kā iet… Tā uzsākām dialogu,»
viņš turpina. «Abi bijām brīvi no citām attiecībām. Par to, šķiet, arī bija viens no pirmajiem jautājumiem, ko viņš man uzdeva. Atbildēju: esmu laimīgi izšķīrusies,» atminas Aija.
Viesturs un Gunita Kleinbergi
Psiholoģe Gunita un Rīgas mērs Viesturs Kleinbergi ir īsts paraugpāris – pēc trīs bērniem un vairākiem laimīgā laulībā pavadītiem gadiem Kleinbergi aizvien nekautrējas samīļoties, čubināties un paķircināt viens otru.
«Gunitu savulaik pamanīju tieši tāpēc, ka viņā bija un ir kaut kas citāds.
Mūsu iepazīšanās sākās ar pārpratumu.
Strādājām vienā ēkā: Gunita – Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, es – Bērnu un ģimenes lietu ministrijā. Biju viņu pamanījis,» stāsta Viesturs. «Atceros kādu nejaušu satikšanos kāpnēs. Tajā mirklī it kā tikai garāmejot piedzīvoju ļoti dīvainu sajūtu: pēkšņu pārliecību, ka Viesturs ir cilvēks, no kura gribu bērnus. Man bija 24 gadi, bioloģiskais pulkstenis vēl netikšķēja nemaz tik skaļi, bet šajā apjausmā bija kaut kas tāds, ko pirms tam nebiju piedzīvojusi ne ar vienu citu vīrieti. Visticamāk, zemapziņas instinkts, ko nevar ne kontrolēt, ne izteikt vārdos,» par romantisko sastapšanos atklāta ir Gunita.
«Man arī Gunita patika. Kādam kolēģim, kas strādāja abās iestādēs, paprasīju, ko viņš zina par to rudmataino meiteni. Viņš atbildēja, ka vispār jau forša un tā, bet – divi bērni un ģimene. Nodomāju: žēl, bet neko nevar darīt – nokavēju. Kolēģis kļūdījās un atbildēja man par kādu citu sievieti. Pēc dažām nedēļām saņēmu no Gunitas īsziņu: «Vai tu negribi padarīt savu dzīvi krāsaināku, uzaicinot mani uz randiņu?» Rakstīju pretī: «Vai man būtu nepareiza informācija par tavu ģimenes stāvokli – vīru un diviem bērniem?»,» smej Viesturs. Jau tās pašas dienas vakarā Viesturs un Gunita aizvadīja savu pirmo un liktenīgo randiņu.
Dana un Sandijs Lūsēni
Viens otru liktenīgi ieraudzījuši pirms 23 gadiem. Dana un Sandijs Lūsēni. Izgājuši dažādus personīgo pārmaiņu, savstarpējo attiecību un profesionālos lokus, nezaudējot ne nieka no sava pozitīvā trakuma, viņi nonākuši pie iekšējas rimtas sakārtotības, ko dāvāt arī citiem.
«Iepazināmies darba vidē, mums tolaik abiem bija citi partneri,» iepazīšanās stāstu sāk Dana.
«Dana nāca uz reklāmas aģentūru, jo tur strādāja viņas vīrs. Es savukārt strādāju kopā ar bijušo sievu.
Tolaik ar Danu mums nebija intereses vienam par otru. Kad iepriekšējā laulībā nonācu strupceļā un šķīros, Danu ieraudzīju it kā no jauna,» viņas stāstīto papildina Sandijs. «Situācija bija neviennozīmīga, tāpēc kādu laiku netikāmies, lai nevienu nesāpinātu. Bet tāpat sanāca, kā sanāca. Biju izlēmusi mācīties modes un mākslas augstskolā Berlīnē. Sandijs atbrauca pie manis, izrunājāmies. Abiem bija liela vilkme vienam pēc otra,» turpina Dana.
