Rīga +17°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pareizais pulss treniņiem ir individuāls un atkarīgs no ģenētikas, veselības stāvokļa un arī trenētības.
Ja vēlas noskaidrot precīzas sava pulsa zonas, to var izdarīt, veicot kalorimetriju. Tā ir individuāla vielmaiņas analīzes metode, kurā nosaka, cik daudz enerģijas organismam vajag mierā un kādā slodzē visefektīvāk tērējas tauku rezerves. Tā ir netieša metode: netiek durts, analīzes neņem, bet miera stāvoklī un slodzes laikā mēra skābekļa patēriņu ieelpā un izelpā un skatās, cik daudz vairāk veidojas ogļskābā gāze.
Eksistē arī aptuvena formula, ko mēdz lietot treneri. Tā ir: no 220 atņem cilvēka vecumu gados.
Tas būtu maksimālais pulss. Attiecīgi zona no 50 līdz 60 procentiem no maksimālā pulsa atbildīs aerobajai slodzei, un tad pa 20 procentiem katra nākamā – jauktā un anaerobā.
Kā ar pulsa zonām gudrajos pulksteņos? Parasti tajos ir atzīmētas trīs, nereti arī ir sīkāks dalījums – piecas. «Salīdzinājumā ar individuālajiem rezultātiem esmu secinājusi, ka viedpulksteņos norādītās pulsa joslas atbilst apmēram pusē gadījumu. Tas nederēs ļoti trenētiem un arī pavisam netrenētiem cilvēkiem. Praksē, testējot cilvēkus, redzu, ka visefektīvākā pulsa zona, kurā tērē tauku rezerves un nedaudz ogļhidrātu, kas uzņemti vakar un šodien, vidēji ir 130–145 sitieni minūtē.
Ja sieviete jūt, ka viņai īsti neder tas, ko rāda pulkstenis (teiksim, viņa vēl tikai ir uzvilkusi treniņtērpu, bet jau rādās, ka viņa ir otrajā pulsa zonā, vai, tieši pretēji, ir traki jāskrien, lai vispār sasniegtu pulsa zonu, ko pulkstenis atzīst par treniņu), būtu vērts veikt individuālo vielmaiņas testu un noskaidrot, kādas ir tieši viņas pulsa zonas. Tās, starp citu, var mainīties, jo trenētam cilvēkam pulss slodzē būs zemāks, nelēks tik strauji augšā,» skaidro daktere Rozenštoka.
Dāmām, kuras agrāk ir aktīvi sportojušas – airējušas, spēlējušas basketbolu vai darījušas ko citu –, bieži var gadīties, ka neder ne standarta formula, ne viedpulksteņa ieteikumi.
Viņām, lai iekustinātu vielmaiņu un izmantotu tauku rezerves, vajag lielāku slodzi. Tāpēc, ja viņas izvēlēsies pārāk zemas intensitātes treniņus, piemēram, steidzīgu pastaigu vai nūjošanu, var rasties nepatīkama situācija, ka sieviete trenējas, bet svars nevis krītas, bet lēnām nāk klāt. Bieži izrādās, ka slodze viņai ir par mazu vai treniņa laiks par īsu. Šo ir vērts apspriest ar sporta ārstu un testēt savas pulsa zonas.
