Savukārt tiem, kuri pieraduši sportot brīvā dabā, nebūt nav jāgaida pavasaris, lai nodotos ierastajām aktivitātēm. Arī Pasaules Veselības organizācija cilvēkiem 18–64 gadu vecumā iesaka vismaz 150 minūšu ilgu aerobo slodzi ik nedēļu.
Sporta inventārs mājās – no jogas paklājiņa līdz trenažierim
Ja gribat nodarboties ar vingrošanu mājās, inventārs ir ne mazāk svarīgs kā sporta klubā. Sasvīdušam cilvēkam ir neērti vingrot uz slidenas grīdas, tāpēc vajadzīgs paklājiņš – mīksts, pietiekami liels, lai uz tā gulētu, bet vienlaikus gana kompakts, lai to būtu ērti uzglabāt zem gultas vai skapī, kur tas neaizņems daudz vietas.
Mainīt treniņu slodzi, padarot to intensīvāku, palīdzēs īpašas treniņu jostas muguras, vēdera, roku un augšstilbu muskuļu nostiprināšanai. Tāpat efektīvas būs dažādas hanteles un svaru bumbas. Kārtīgs hanteļu komplekts sver pat 20 kilogramu, savukārt tiem, kuri dod priekšroku vieglākai slodzei, pietiks ar svara aprocēm. Mājās ieteicams izmantot regulējamu svaru komplektu – tad visi ģimenes locekļi varēs to izmantot. Tāpat labi, ja inventārā ir espanders – īpaša elastīga gumija ar rokturiem roku, muguras un krūšu muskuļu trenēšanai.
Nevajag novērtēt par zemu arī lecamauklu – tā nav paredzēta tikai bērniem un pusaudžiem!
Tas ir nopietns treniņu inventārs, ko izmanto, piemēram, bokseri. Lecot ar lecamauklu, tiek nodarbināti praktiski visi muskuļi. Tikai pāris minūšu ilga lēkšana iedarbinās tauku dedzināšanas mehānismus organismā, tāpēc šis rīks ir ideāls svara samazināšanai.
Skrejceliņš guļamistabā? Kāpēc gan nē? Tam būs vajadzīgi vien pāris kvadrātmetri telpas. Skrejceliņš ir ideāli piemērots tiem, kuri vēlas saglabāt aktīvu dzīves ritmu un uzturēt sevi formā arī ziemā, kad skriešanas sezona ir noslēgusies. 30 minūšu skrējiens kardiorežīmā sadedzinās daudz lieku kaloriju. Daudzi mājas sportotāji dod priekšroku velotrenažieriem. Tie lieliski palīdz iesildīties un sadedzināt liekās kalorijas.
Kupenas nav šķērslis fiziskajām aktivitātēm!
Kā vasara nav iedomājama bez peldēšanās, tā ziema – bez slēpošanas, snovbordošanas vai braukšanas ar ragaviņām. Latvija nevar lepoties ar augstiem kalnu masīviem, tomēr mums ir pietiekami daudz pakalnu, kuros atrodas slēpošanas vai snovbordošanas trases. Šogad ziema lutina ar īsti ziemīgiem laikapstākļiem, ko steidz izbaudīt ziemas sporta mīļotāji. Tā ir lieliska alternatīva arī tiem, kuri pieraduši vasarā skriet, – ne katrs ir gatavs skriet pa slideniem celiņiem un lēkt pāri kupenām, toties distanču slēpes šādam laikam ir izcili piemērotas.
Pat tad, ja nelabprāt iesildāties un plānojat tikai vieglu nobraucienu ar ragaviņām no kalna, pirms jebkādām ziemas sporta aktivitātēm iesildīšanās ir obligāta: tā pasargāsiet locītavas no hipotermijas un uzkrāsiet siltuma resursus. Pirms došanās ārā labāk iesildīties siltā telpā.
Jaukai laika pavadīšanai ar ģimeni vajadzīgs vien tuvākais piemājas kalniņš, no kura šļūkt ar ragaviņām. Pavisam vienkārši slidināšanās paliktņi vai plastmasas ragaviņas sagādās ne mazāk jautrības kā piepūšama gumijas kamera, klasiskās koka ragaviņas kā vecāku bērnībā vai eleganti, sportiski ragaviņu modeļi ar maksimālo braucēja svara izturību līdz pat 90 kilogramiem. Tie sagādās prieku ne vien bērniem, bet arī tētiem. Viens no interesantākajiem pēdējā laika piedāvājumiem ir sniega skūteris, kas piemērots braucējiem pēc 7 gadu vecuma svarā līdz 50 kilogramiem, stāsta Kesko Senukai Latvia kategorijas vadītājs Ingus Laumanis.
Arī mājās ir svarīgi, ko velkam mugurā
Pirmajā mirklī varētu šķist, ka apģērbs nudien nav pats svarīgākais, sevišķi vingrojot mājās, – neviens jūs neredz, tātad derēs arī panēsātie legingi. Taču tā nav pareiza attieksme: sports ķermenim rada stresu, tāpēc tam jārada visērtākie apstākļi, lai vingrošana būtu droša un efektīva. Slikti skriešanas apavi var izraisīt sastiepumu, bet sintētisks apģērbs – pārmērīgu svīšanu un skābekļa trūkumu.
Īpaši par apģērbu jāpadomā tiem, kuri ziemā vēlas sportot ārā.
Galvenais princips, izvēloties apģērbu sportam ziemā, ir daudzslāņainība. Pirmajam apģērba slānim jāizvada sviedri. Vispiemērotākā būs termoveļa: tā paredzēta dažādiem aktivitātes līmeņiem, šūta no elpojoša materiāla tā, lai neierobežotu ķermeņa kustības un nodrošinātu maksimālu elastību tur, kur tas nepieciešams, ātri izvadītu mitrumu un saglabātu ķermeņa siltumu. Šādu termoveļu var valkāt arī ikdienā vēsā laikā vai kā bāzi zem biezāka apģērba, dodoties makšķerēt, medībās vai atpūtā pie dabas. Termoveļa pieejama plašā izmēru klāstā – no S līdz XXXL.
Otrajam slānim jābūt siltam – vilnas jakai vai džemperim. Trešajam apģērba slānim vajadzētu pasargāt no vēja un nokrišņiem, tāpēc te nederēs, piemēram, kokvilnas audumi. Ja arī ziemā turpināt nodarboties ar skriešanu, apavus ieteicams izvēlēties ar pretslīdes aizsardzību. Velciet siltas zeķes, lai pasargātu pēdas saites un cīpslas, un neaizmirstiet arī par galvu, kaklu un rokām, ko no aukstā gaisa sargās cepure, šalle un cimdi.