• Šobrīd

    weather img

    Rīga +15°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    Sirds, kas lauzta, spiež un kūleņo?

    Gundega Gauja
    Gundega Gauja
    17. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock.com
    Sirds, par laimi, ir viens no tiem orgāniem, kas brīdinājuma signālus mums sūta jau laikus. Jautājums – vai mēs tos sadzirdam un nekavējoties dodamies uz pārbaudēm? Četri speciālisti atbild uz IEVAS lasītāju jautājumiem par sirds veselību, un varbūt arī tev tas būs mudinājums laikus meklēt profesionāļa palīdzību!

    Lidija, 45 gadi

    Ja holesterīna līmenis asinīs pārsniedz normu un ārsts izrakstījis zāles – vai tās būs jādzer visu atlikušo dzīvi? Vai arī tikai tik ilgi, kamēr holesterīna līmenis normalizēsies? Cik bieži vispār vajadzētu pārbaudīt holesterīna līmeni asinīs?

    Holesterīns jāpārbauda reizi sešos mēnešos. Jārēķinās, ka zāles principā būs jādzer līdz mūža galam, bet var mainīties zāļu devas – atkarībā no diētas un fizisko aktivitāšu daudzuma. Ja mainās vielmaiņas intensitāte, devas var samazināt. Ir konkrētu diagnožu saraksts, kad pacientiem šos medikamentus valsts daļēji kompensē.

    Lāsma, 39 gadi

    Patlaban dzīvē man ir attiecību problēmas, un brīžiem šķiet, ka sirds tiešām sāp un tajā dur ne tikai emocionāli, bet arī tīri fiziski! Kaut kur esmu dzirdējusi, ka dziļās bēdās frāzei «lauzta sirds», beigās varot izrādīties reāls fizisks iemesls. Vai emocionālas un attiecību problēmas tiešām var fiziski salauzt sirdi?

    Jā, var! Centrālās nervu sistēmas pāruzbudinājuma dēļ izdalās stresa hormons kortizols, adrenalīns un vēl citas vielas. Tātad mīlas moku dēļ tiešām var rasties reāla hormonu disfunkcija, un rezultātā paaugstinās kataholamīni. Tie ir adrenalīns, noradrenalīns, kas tieši iedarbojas uz sirdi. Jo vairāk pārdzīvojumu, jo vairāk adrenalīna, jo ātrāk skrien sirds un pieaug spēks, ar kādu sirds saraujas. Piemēram, cilvēks sēž dīvānā un pārdzīvo, bet viņa sirds tikmēr skrien maratonu. Kādā brīdī tas var vainagoties ar patoloģijām – sirds ritma traucējumiem, asinsvadu disfunkciju, apasiņošanas traucējumiem. Tā ka, jā, mīlas bēdas var salauzt sirdi. Taču nepareizs ir uzskats, ka tikai negatīvas emocijas mums var nodarīt pāri. Arī ļoti pozitīvas emocijas var radīt tieši tādu pašu efektu kā negatīvās. Cilvēks var nomirt arī no ļoti lielas laimes.

    Anete, 60 gadu

    Ko tas īsti nozīmē – ģenētiski iedzimts augsts asinsspiediens, un kas jāņem vērā sievietei, kam tāds ir jau trešajā paaudzē, turklāt mamma un vecmamma mirušas ar insultu? Vai tas iedzimst tikai pa sieviešu līniju vai manto arī dēli?

    Mēs ģenētiski piedzimstam no tā materiāla, kas ir mūsu mammai un tētim. Ja – kā šajā gadījumā – māte ģenētiski dod pūrā materiālu ar potenciālu risku paaugstinātam asinsspiedienam, tad tāds var būt arī nākamajā paaudzē. Tas attiecas uz abiem dzimumiem. Taču jāņem vērā, ka eksistē tā saucamās individuālās robežas – ir cilvēki, kas piedzimst, dzīvo un daudz labāk jūtas ar zemu asinsspiedienu, un ir cilvēki, kas daudz labāk jūtas, ja asinsspiediens ir augsts. Te ir svarīgi, vai šis augstais spiediens nerada citu orgānu bojājumus. Principā augšējais spiediens virs 150 visiem cilvēkiem rada citu orgānu bojājumus – smadzeņu, sirds un asinsvadu sistēmas, nieru bojājumus.

    Laima, 32 gadi

    Kā ārsts nosaka – kuras no daudzajām zālēm pret asinsspiedienu jālieto? Kāpēc mēdz būt tik sarežģīti piemeklēt īstās zāles?

    Tas patiesībā ir ļoti komplicēts process – piemeklēt īstos medikamentus un devas. Ir dažādas medikamentu grupas ar dažādiem iedarbības efektiem. Ārsts izvērtē visas iespējamās patoloģijas un blaknes, jo, piemēram, augsts asinsspiediens var būt saistīts ar sliktāku nieru darbību vai varbūt ar to, ka asinsvadi sliktāk atslābst un paplašinās, vai ar paaugstinātu stresu un pāruzbudinātu centrālo nervu sistēmu. Ārsts uzklausa visas pacienta sūdzības un anamnēzi, un tā pamazām rodas priekšstats, kas varētu būt par iemeslu augstajam spiedienam. Tālāk jau seko tādi faktori kā individuālā panesamība un efektivitāte, tāpēc gadās, ka medikamenti ir jāmaina un jāmeklē citi –piemērotāki.

    Elizabete, 43 gadi

    Šogad man pēkšņi sāka pampt potītes, agrāk tādas problēmas nav bijušas, pat grūtniecībā īsti ne. Toreiz pārbaudīju vēnas, viss bija kārtībā, pampa tikai lidojumu laikā. Ģimenes ārste iesaka atkal pārbaudīt vēnas vai iet pie kardiologa, jo tas var būt pirmais signāls sirds mazspējai. Pie kura speciālista būtu prātīgi vērsties vispirms? Kājas reizēm vakaros sāp, un pēdas sarauj krampji, magnijs nepalīdz. Manam tēvam bija sirds mazspēja.

    Ilgu pārlidojumu laikā piespiedu pozas dēļ viegla potīšu pampšana varētu būt, taču jebkurā citā gadījumā kāju tūska un potīšu pampšana jau ir visai nopietns simptoms. Vecumā virs 40 gadiem tā gan nebūs sirds mazspējas pirmā pazīme. Pirmā parasti ir aizdusa, kad cilvēks nespēj veikt ierasto slodzi. Ja šīs pazīmes nav, bet ir tikai tūska uz potītēm, te vairāk jādomā par citām patoloģijām. Tās varētu būt nieru slimības, endokrinoloģija, bet visbiežāk – vēnu problēmas ar limfas atteces traucējumiem. Būtu jāiet vēlreiz pie ģimenes ārsta – jāveic asins un urīna analīzes, jānoskaidro, vai nav nieru darbības traucējumu, samazināta diurēze. Ja tur viss ir kārtībā, vēlreiz būs vajadzīga doplerogrāfija, jāpārbauda vēnas. Ja ar tām viss kārtībā, jāveic ultrasonoskopija vēderam, endokrinoloģiskie izmeklējumi. Lai pilnībā izslēgtu iespēju, ka tā ir sirds mazspēja, kardiologs vēl varētu ieteikt veikt ehokardiogrammu.

    Jana, 49 gadi

    Dzirdēju, ka atklātas jaunas iespējas diagnosticēt sirds mazspēju. Kā tas notiek, un kādas ir iespējas to izdarīt? Vai uz šo izmeklējumu var tikt ar ģimenes ārsta nosūtījumu?

    Tas nav nekas ļoti jauns, bet, iespējams, lasītāja domā asins analīzi pro-BNP. Tā parāda, vai ir sirds mazspēja un, ja ir, tad cik izteikta. Tās ir maksas analīzes, ko var veikt abās lielākajās laboratorijās. Valsts to apmaksā tikai reanimācijā nonākušiem pacientiem.

    Ineta, 38 gadi

    Pēc ilgstoša stresa man parādās miega traucējumi, gadās, ka slikti guļu trīs, četras naktis pēc kārtas. Pēc tam dienā rodas sajūta, ka sirds sitas ātrāk un it kā tukšumā, bet pēc laika šī sajūta pāriet. Vai tās ir bezmiega sekas vai arī man vajadzētu pārbaudīt sirdi?

    Visdrīzāk tās ir bezmiega sekas – liels stress, negulēšana vienmēr ietekmē arī sirdsdarbību. Saviem pacientiem vienmēr skaidroju, ka mēģināt izārstēt aritmijas un spiedienu uz liela stresa fona ir diezgan neauglīgi. Stress un bezmiegs ir kā cēlonis, kas var attīstīt sirds patoloģijas – ritma traucējumus, radīt paaugstinātu asinsspiedienu. Ir jāsāk ar stresa reducēšanu, jātiek līdz normālam miegam, un tad jau pazudīs arī problēmas, kas saistītas ar sirdi.

    Dina, 33 gadi

    Parasti visi uztraucas par paaugstinātu asinsspiedienu, bet man pāris reižu gadā asinsspiediens pazeminās tik ļoti, ka šķiet – kājas nevar pavilkt. Kas varētu būt pirmais, kas tādā brīdī jādara? Stipra kafija? Varbūt ir kāds cits ieteikums?

    Kafijas spēja palīdzēt, ja ir pārāk zems asinsspiediens, ir mīts. Pēc apmēram 20–40 minūtēm kafija sāk darboties kā diurētiķis, un asinsspiediens krītas vēl vairāk. Daudz stiprāks tonizētājs ir zaļā tēja. Pirmā palīdzība varētu būt šāda: apgulties, pacelt kājas augstāk par galvu un dzert zaļo tēju ar glikozi – medu vai cukuru. Noteikti jāmeklē cēlonis, kāpēc asinsspiediens tik ļoti pazeminās – jāpārbauda virsnieres, to hormoni. Ja zemā spiediena dēļ sāk reibt galva un liekas, ka zudīs samaņu, jāsauc ātrā palīdzība, jo tā jau var būt dzīvībai bīstama situācija. Pašlaik gan ir zāles augstam spiedienam, bet zemajam spiedienam ilgtermiņa medikamentu nav.

    Lolita, 33

    Visi domā, ka zina, kur atrodas sirds – kreisajā pusē. Vai tiesa, ka tad, kad sāp sirds, dur nevis tajā konkrētajā vietā, bet krūškurvim tieši pa vidu?

    Topogrāfiski sirds lokalizējas tieši aiz krūšu kaula, ko daba nolikusi sirdij priekšā kā bruņas. Tomēr sirds galotne ir nedaudz novirzīta uz kreiso pusi, taču ir arī cilvēki, kuriem tā ir pavirzīta uz labo pusi. Tātad domāt, ka sirds ir kreisajā pusē, tiešām ir mānīgi. Ja runājam par sāpēm, tad sirds sāpes var izplatīties uz pilnīgi visām krūškurvja pusēm – uz sāniem, uz mugurpusi, uz apakšžokli, vēderu un citur. Tā ka, ja sāp kaut kur krūškurvī, jau ir vērts padomāt un pārbaudīt – vai tā tomēr nav sirds.

    Māra, 80 gadu

    Mana vīramāte nomira 60 gadu vecumā ar sirds mazspēju, vīrs – 56 gadu vecumā – viņam bija infarkts, dēls – 57 gadu vecumā, viņam tika veikta sirds vārstuļa operācija, bet arī tā nepalīdzēja. Man pašai ir sirds vārstuļu nenoslēgšanās, taču tā īpaši dzīvot netraucē. Taču, ja tik daudz sirds kaišu vienā ģimenē… Mazdēlam tagad ir 33 gadi, viņš ir fiziski aktīvs, darbojas zemessardzē, jūtas labi. Tomēr vai jau šajā vecumā ir iespējams veikt kādas specifiskas pārbaudes, lai noskaidrotu, vai ar mazdēla sirdi viss kārtībā un vai potenciāli ir jāuztraucas arī par viņa sirds veselību?

    Ģimenes anamnēze ir svarīga, jo tendence uz sirds un asinsvadu slimībām tiek pārmantota. Tomēr jāņem vērā divi aspekti – ne tikai ģenētika, bet arī dzīvesveids. Pat ja tuvos rados ir bēdīga pieredze un risks ir paaugstināts, tas vēl nenozīmē, ka arī mazbērniem noteikti būs sirds slimības. Mazdēls šobrīd ir pietiekami jauns, lai, ievērojot veselīgu dzīvesveidu – pareizi ēdot, esot fiziski aktīvam un sekojot līdzi sirds veselībai –, viņš varētu izvairīties no sirds problēmām vai vismaz attālināt tās. Papildus tam mazdēls varētu veikt arī slodzes testu, kas sniedz priekšstatu par sirdsdarbību slodzes laikā, kā arī veikt ehokardiogrāfiju, kas savukārt sniedz informāciju par sirds anatomiju, miokarda un vārstuļu funkciju. Protams, jāpievērš uzmanība arī holesterīna līmenim un arteriālajam asinsspiedienam. 

    Irīna, 50 gadu

    Jau kādu laiku diezgan bieži gadās, ka guļot sirds pēkšņi pārmet kūleni. Vai tas var novest līdz kaut kam sliktākam nekā tikai diskomforta sajūta? Negribas jau arī skriet pie ārsta ar katru sīkumu, it īpaši pandēmijas laikā.

    Būs diezgan maz cilvēku, kam nekad dzīvē nav bijis neviena sirds pārsitiena. Parasti tas nav nekas bīstams – varbūt cilvēks nav pietiekami izgulējies, varbūt piedzīvots kāds satraucošs notikums. Tomēr ir arī dažādas strukturālas sirds slimības, kas var izraisīt pārsitienus. Tādēļ, lai sniegtu skaidru atbildi, var būt nepieciešami papildizmeklējumi, piemēram, 24 h elektrokardiogramma, lai saprastu, cik daudz šo pārsitienu reāli ir, jo cilvēki dažkārt tos var arī nejust, kā arī ehokardiogrāfija – to veicot, iespējams precizēt dažādas strukturālas un funkcionālas izmaiņas, ja tādas ir.

    Alda, 72 gadi

    Vai panikas lēkmes var rasties no sirdsdarbības traucējumiem, un kā tās atšķirt no nervu sistēmas radītajām panikas lēkmēm? Vai tās ārstē atšķirīgi?

    Jebkura nopietna aritmija ar ātru sirdsdarbību, kad sirds pēkšņi sāk strauji pukstēt, pacientiem rada zināmu paniku. Tad trauksmes pamatā tiešām ir sirds ritma traucējumi, taču arī klasiskas panikas lēkmes laikā var ātri dauzīties sirds – varbūt ne tik ļoti ātri, taču ar to pietiek, lai cilvēks justos slikti. Tātad notiek abējādi – panika pati par sevi var paātrināt sirdsdarbību, un arī nopietni sirds ritma traucējumi var izraisīt cilvēkam trauksmi. Šīs lietas tiešām ārstē pilnīgi atšķirīgi. Primārais uzdevums – diferencēt, kas tieši tas ir, un tad seko atbilstoša ārstēšana. Te var palīdzēt elektrokardiogramma vai Holtera monitorēšana (ilgstošs elektrokardiogrammas pieraksts). Būtiski ir pierakstīt elektrokardiogrammu tieši lēkmes laikā, lai redzētu, vai tā ir panikas izraisīta ātra sirdsdarbība, vai arī uzķertu aritmiju, kas jāārstē.

    Alma, 71 gads

    Kā veidojas skābekļa trūkums sirdij, kādi ir tā iemesli? Vai to ārstē tikai ar medikamentiem? Kā sev palīdzēt?

    Skābekļa trūkums lielākoties ir saistīts ar koronāro artēriju slimību – artērijās, kas piegādā sirdij asinis un skābekli, ir izveidojušies holesterīna izgulsnējumi jeb pangas un ietekmē asinsvada diametru. Asinsvads ir sašaurināts vai dažreiz pat pilnībā nosprostots. Ja šīs izmaiņas notiek pakāpeniski, cilvēks piedzīvo slodzes stenokardiju, kad pie lielākas slodzes krūtīs spiež, un tas arī atspoguļo šo tā dēvēto skābekļa badu. Ir medikamenti, kas stabilizē pangas, veicina asinsvadu paplašināšanos, bet medikamenti var tikai stabilizēt situāciju, samazināt simptomus, nevis pilnībā likvidēt asinsvadu sašaurinājumus. Ja bojājumi ir izteikti, palīdzēt var invazīvais kardiologs – viņš asinsvadu paplašina un bojātajā vietā implantē stentu, tā atbrīvojot ceļu asinsritei. Sev var palīdzēt, ievērojot veselīga dzīvesveida principus, tādējādi aizkavējot aterosklerozes procesu. Fiziskas aktivitātes ne tikai uzlabo pašsajūtu, bet arī pozitīvi ietekmē holesterīna vielmaiņu, kā arī uzlabo sirds muskuļa mikrocirkulāciju.

    Jana, 29

    Mammai ir pāri 70 un dažādas kaites: paaugstināts asinsspiediens, vairogdziedzera problēmas, paaugstināta kuņģa skābe, paaugstināts glikozes līmenis. Viņa lieto dažādus medikamentus. Ar ģimenes ārstu saziņa ir visai komplicēta, tādēļ jautājums: ja es vai mamma ar šo sarakstu aizies uz aptieku, vai farmaceitam pietiek zināšanu, lai pateiktu, kuru ar kuru medikamentu drīkst vai nedrīkst lietot kopā.

    Jā, farmaceits ir veselības aprūpes speciālists, kas sniedz šādu konsultāciju. Ja izrakstīto medikamentu ir daudz, farmaceitam var būt nepieciešama papildu informācija, tad viņš var lūgt pacientu ierasties aptiekā atkārtoti. Šādu konsultāciju var saņemt, arī sazinoties ar Mēness aptieku tīkla online farmaceitu – zvanot pa bezmaksas tālruni 8555. Var arī zvanīt uz jebkuru sev tuvāko aptieku.

    Natālija, 61

    Rudenī labprāt dzeru zāļu tējas, bet man ir konstatēts paaugstināts asinsspiediens. Baidos, vai kādas no zāļu tējām nevar manu veselību pasliktināt vai mijiedarboties ar asinsspiedienu regulējošiem medikamentiem. No kurām tējām izvairīties? Kuras var lietot droši?

    Tējas, kaut arī maigi, tomēr ietekmē mūsu organismu. Ir augi, kas var pazemināt un kas var paaugstināt asinsspiedienu. Ja tiek lietoti spiedienu pazeminoši medikamenti, tad, vienlaikus lietojot augus, kas iedarbojas nomierinoši, diurētiski un paplašina asinsvadus, tie var pastiprināt spiedienu pazeminošo medikamentu darbību. Piemēram, raudene, baldriāns, mātere, lazda, gaiļbiksītes, bērzu pumpuri un lapas. Otra grupa augu darbojas tonizējoši – vilkābele, eleiterokoks, ehinācija. Šie augi mazina spiedienu pazeminošo medikamentu darbību, un spiediens var nekontrolēti paaugstināties. Kopumā jāatceras, ka tējas jālieto pareizi – nevajag ilgstoši dzert vienu tēju, un tai jāievelkas tieši tik ilgi, cik norādīts instrukcijā.

    Signe, 51 gads

    Divreiz nedēļā piedalos orientēšanās sacensības, skrienot pa mežu, un divreiz peldu. Liekā svara man nav, nav atklātas arī kādas slimības. Pirms diviem gadiem atklāja krūts vēzi, bija operācija, ķīmijterapija un starošana, bet ārstēšana noritēja veiksmīgi. Taču tagad, pēc ķīmijterapijas, skrienot pa mežu, pēc pulsometra mans vidējais pulss ir stipri virs ieteicamās zonas, vidēji 155–175 sitieni minūtē. Pat ātrā solī pa mežu staigājot, pulss ir pārāk ātrs. Vai augstais pulss var kaut kā bojāt manu veselību, vai arī tas nav nekas bīstams?

    Ārstēšana mēdz atstāt diezgan ilgstošas un jūtamas sekas, ko izjūt, veicot fizisku slodzi. Līdz ar to fiziskās aktivitātes pēc saņemtās ārstēšanas ir vitāli svarīgas. Apsveicu par uzcītību! Svarīgi augstā pulsā nepavadīt ilgstošu laiku – ilgāk par 5 minūtēm. Formula, pēc kuras aprēķina maksimālo sirds darbības frekvenci, ir: 211–(0,64 x vecums gados). Ja tiek plānots lēns, ilgstošs skrējiens vai ātra soļošana ~ 40 minūtes, pulsu vēlams turēt robežās 65–78% no maksimālās sirds darbības frekvences.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Stiprini imunitāti!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+