Mīlestības vēstules tavai, sievietes, sirdij

Stāsta asoc. prof. IVETA MINTĀLE, kardioloģe, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja

Citi lasa

Santa.lv

Personības

Vazdika pirmo reizi pasaka, kuru slavenu aktieri klusi mīlējusi: Katru salīdzināju ar viņu…

Aiva Kanepone

Kino

Juris Žagars: Milzīgā māja, ko gadiem esmu būvējis, palikusi tukša

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

VITA VESTMANE, kardioloģe, interniste, pieņem pacientus Veselības centru apvienībā.

Daži fakti par tavu sirdi

• Runājot par sirds veselību – vīrieši saslimst agrāk, bet sievietes slimo smagāk, sarežģītāk, biežāk nonāk slimnīcā. Izrēķināts, ka 55 gadu vecumā abiem dzimumiem ir vienāds risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.
• Sievietēm sūdzības par sirdi bieži vien ir citādas, nekā aprakstīts grāmatās un kādas tās biežāk ir vīriešiem (klasiskas infarkta pazīmes ir sāpes krūtīs, neizskaidrojama baiļu sajūta, auksti sviedri).  Sievietēm bieži šādu sajūtu nemaz nav, bet ir nogurums, vājums, sāpes mugurā, miega traucējumi, elpas trūkums, gremošanas traucējumi, slikta dūša, sirdsklauves, smaguma sajūta rokās. Šādi simptomi varētu būt daudzām vainām, tādēļ ne vienmēr pati sieviete iedomājas, ka problēma skar sirdi.
• Aptaujājot sievietes, ir atklājies, ka viņas daudz vairāk baidās saslimt ar vēzi. Taču sievietēm mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir daudz augstāka nekā no onkoloģiskām. Visās vecuma grupās vienai no divām sievietēm nāves iemesls ir sirds un asinsvadu slimība, un tikai vienai no divdesmit piecām – onkoloģiska slimības. Protams, par vēža profilaksi jādomā, bet – neaizmirsti arī savu sirdi!
• Biežākais sieviešu nāves iemesls pasaulē ir sirdi apasiņojošo asinsvadu ateroskleroze jeb koronārā sirds slimība. Tā piemeklē vienu no astoņām sievietēm vecumā no 45 līdz 54 gadiem, un vienu no trim dāmām vecumā pēc 65 gadiem. Turklāt diemžēl, ja sievietei ir koronāra sirds slimība, bieži iznākums ir mazāk labvēlīgs nekā vīriešiem.
• Latvijā kardiovaskulārās slimības ir visvairāk izplatītais nāves cēlonis gan vīriešiem, gan sievietēm. 2020. gadā no visiem mirušajiem 53,9 procenti bija saistīti ar sirds un asinsvadu veselību.
• Pasaules Veselības organizācija uzsver: vairāk nekā trīs ceturtdaļas visu nāvju no kardiovaskulārajām un citām hroniskām slimībām varētu novērst, ja tiktu koriģēts dzīvesveids.
• Ir kāds sens un labs pētījums: ja cilvēkam līdz 50 gadiem ir bijis pareizs dzīvesveids – viņam ir normāls svars, normāls asinsspiediens, normāls holesterīna līmenis, cilvēks ir pietiekami fiziski aktīvs, lieto pareizu uzturu –, reāli viņam ir iespēja nodzīvot līdz simt gadiem bez sirds slimības.

Zini savus sirds veselības skaitļus

Neatkarīgi no tā, cik tev gadu, un pat ja tev nav nekādu sūdzību par savas sirds veselību, reizi gadā aizej profilaktiskā vizītē pie sava ģimenes ārsta (patiesībā – tieši tas būtu ideālais variants!). Ievies to kā tradīciju, piemēram, ap savu dzimšanas dienu – un nosvini savas sirds veselību. Lūk, ko tev vajadzētu apspriest ar savu ārstu!

• Jebkurā vecumā ideāls asinsspiediens ir 120/80 mmHg.

Paaugstinātu asinsspiedienu ārsti mēdz saukt par kluso slepkavu, jo cilvēks to parasti nejūt, tas nesāp, bet ietekmē uztveri, atmiņu un domāšanas kvalitāti, turklāt aprēķināts, ka ar katriem 20 mmHg paaugstināta asinsspiediena sirds asinsvadu slimību risks dubultojas. Ja asinsspiediens ir paaugstināts, to nedrīkst atstāt neievērotu!

• Pulss miera stāvoklī: 60–80 sitienu minūtē.

Ja sirds sitas straujāk, tā saraujas nepilnīgi, radot organismā skābekļa badu, bet, lai to kompensētu, sirds mēģina strādāt vēl straujāk, un… tas jau ir ceļš uz problēmu. Visticamāk, ģimenes ārsts nosūtīs uz kardiogrammu un vairogdziedzera analīzēm. Bet, ja tavs pulss miera stāvoklī ir virs 100 sitieniem minūtē, iespējams, tā jau ir tahikardija, tad tūlīt pat nepieciešams nosūtījumu pie kardiologa.

• Cukura līmenim tukšā dūšā jābūt zem 6 mmol/l.

To, kāds ir cukura līmenis, nepieciešams zināt, lai uzķertu diabēta tuvošanos, jo cukura diabēts, kombinācijā ar jebkuru citu diagnozi, ir ļoti nepatīkams savienojums.

• Kopējā holesterīna līmenim jābūt zem 5 mmol/l.

Noteikti lūdz, lai analīzēs tiek izdalīts gan augsta, gan zema blīvuma holesterīna līmenis. Pārāk liels holesterīna līmenis risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām paaugstina pat četras reizes. Bet, ja vēl klāt nāk augsts asinsspiediens, risks pieaug pat astoņas deviņas reizes!

• Ķermeņa masas indeksam jābūt zem 25, vidukļa apkārtmēram – zem 80 cm (vīriešiem – 90 cm).

Izmēri, aprēķini un neapvainojies, ja ārsts saka, ka laiks samazināt lieko svaru. Latvijā statistikas dati ir švaki – 30 procentiem sieviešu ir liekais svars un jau aptaukošanās. Pat ja pagaidām tavas analīzes neuzrāda neko bīstamu, liekais svars pats par sevi ir riska faktors sirds veselībai.

• Kā tu izskaties SCORE tabulā.

Ģimenes ārsts pēc īpašām SCORE tabulām nosaka sirds slimību risku. Kādreiz to noteica nākamajiem desmit gadiem, šobrīd prognozi izsaka pat mūžam. Tas nozīmē, ka ārsts apsver, kāda ir situācija tagad, un var paredzēt – ja pašreizējo riska faktoru (piemēram, augstu asinsspiedienu, lieko svaru) ārstēs, tad risks mazināsies
un kādi būs ieguvumi.

Lūdzu, atmet smēķēšanu!

Brīnišķīgi, ja šo teikumu izlasot, tu iespurdzies vai nopurpināji: «Bet es taču nesmēķēju!» Diemžēl statistika Latvijā ir baisa, joprojām smēķē daudz, īpaši jaunu, sieviešu. Sievietes sirds veselība un smēķēšana – tas vienkārši kategoriski nav savienojams. Un vēl trakāk, ja sieviete smēķē un lieto kontraceptīvos līdzekļus, – tā dramatiski paaugstinās vēnu trombozes un koronārās sirds slimības riski. Turklāt atceries, ka arī pasīvā smēķēšana palielina sirds asinsvadu slimību risku, tāpēc neļauj nevienam savā klātbūtnē smēķēt nekādas cigaretes.

Vakcinējies pret Covid-19

Izvēlies savas autoritātes un neklausies sazvērestības teorijas! Klīst aplamas runas, ka pēc vakcīnas cilvēkiem sākas sirds muskuļa iekaisumi. Tā nav. Toties pēc izslimota kovida daudzi pacienti ļoti ilgstoši mokās ar sirdsklauvēm un vājumu, paiet ilgs laiks, līdz viņi atgūstas.

Ēd garšīgi un veselīgi

Daudzām dāmām automašīna ir tāds kā brīvības simbols – ar to var braukt, kur tīk, tā nodrošina neatkarību. Un mums patīk rūpēties par savu auto – mēs lejam tam tādu degvielu, kā nepieciešams, veicam tehniskās apskates. Lūk, tā mums vajadzētu izturēties arī pret savu ķermeni. Visupirms jau domājot par tā degvielu. Cilvēka organisms vēl nav paspējis (un varbūt tas nekad nenotiks) pielāgoties daudzām pēdējos simts gados radītām un pārtikā lietotām lietām un vielām. Ja gribi ēst veselīgi, izvēlies labus, iepriekš neapstrādātus produktus, kam nav pievienoti nekādi lieki konservanti, krāsvielas un stabilizētāji. Ja gaļa, tad gaļa, nevis, piemēram, desa. Ideāli – ja no zemnieku saimniecības, par kuru zini, ko lopiņš tur ēdis. Ja piena produkti – tad dabiski, nevis kaut kādi sakausēti, ar pievienotām vielām. Mums ir jāēd tas, kas cilvēkiem tūkstošiem gadu bija paredzēts. Bet nav jāatsakās no kādiem produktiem un jākļūst radikāliem. Zelta vidusceļš ir līdzsvars – tas vienmēr ir labākais. Un, ja šķiet, ka svariņi galvā ir salūzuši un iestājies apjukums, iespējams, pietiks ar pāris vizītēm pie uztura speciālista, lai domas sakārtojas un izdodas nostāties uz pareizās takas. Un vienmēr atceries – tu to dari sevis labā. Savas veselības, jā, arī savas sirds dēļ! Tava sirds būs pateicīga, ja iepazīsies (vai atsvaidzināsi pazīšanos) ar Vidusjūras diētu – gadu simtos ir pierādījies, ka tā ir brīnišķīgi veselīga. Tā ir atgriešanās pie tīra, vēsturiska produkta. Plus pievienojot mūsu pašreizējās zināšanas, par to, kuri produkti ir īpaši veselīgi. Piemēram, olīveļļa! Ārsti to dēvē par superfood, jo olīveļļa, salīdzinot ar jebkuru citu eļļu, patiesībā nav pat eļļa, bet olīvu sula, no kuras ir atdalīts liekais šķidrums. Tas ir svaigs produkts, kurā ir ļoti daudz antioksidantu.

Mazās dzīves baudas – kā ar tām?

Kūciņu? Skaties, vai vajag, cik daudz un – galvenais – kādu. Ja pati cep to no miltiem, olām un sviesta, ja esi fiziski aktīva – lai iet mazs gabaliņš, kādēļ ne? Bet vienmēr paturi prātā, ka ir ēdienreize ar pamatsastāvdaļām un ir deserts, našķis. Dāmām, kuras saka, ka nu patiešām nevar dzīvot bez salduma, labākā izvēle būs gabaliņš tumšās šokolādes.

Vīnu? Tas, protams, nav obligāta uztura sastāvdaļa, bet, ja kārojas, – glāze (apmēram 100 ml) ir atļauta. Labs, kvalitatīvs vīns arī ir superfood sarakstā. Vīns ir dzīvs produkts ar saviem antioksidantiem, kurus tas nezaudē, pat atrodoties pudelē. Ir pat pierādīts, ka vīns kopā ar olīveļļu potencē viens otra antioksidantu iedarbību. Bet, lūdzu, nekļūsti vieglprātīga, atceries, ka dzeršana no baudīšanas atšķiras, nav tā, ka vīns būtu jāpārvērš par ikdienas sastāvdaļu.

Kafiju? Līdz četrām tasītēm dienā – droši. Arī šis ir lielisks produkts, kas ir bagāts antioksidantiem, ja vien tiek pirkts labas kvalitātes, nepārgrauzdēts un svaigs. Tava sirds teiks paldies, ja izvēlēsies nevis lielveikalu produkciju, bet mazo grauzdētavu kafiju, kur nelielā daudzumā to samals īpaši tev.

Kustībā ir dzīvība

Tava sirds priecājas katru reizi, kad tu izej straujākā pastaigā ar nūjām, izpildi vingrojumus. Kādreiz teica, ka dienā pietiek ar pusstundu, tagad uzskata – vajadzīga vismaz stunda aktīvas izkustēšanās. Turklāt slodzei jābūt dažādai – ašai staigāšanai, lēnam skrējienam vai nūjošanai, vingrošanai un arī spēka vingrojumiem. Turklāt pierādīts, ka mērenai fiziskai slodzei ir arī antidepresīva iedarbība un garastāvokli uzlabojoša iedarbība. Fiziski aktīvajiem uzlabojas holesterīna rādītāji, samazinās svars, pazeminās asinsspiediens, stabilizējas pulss. Un – regularitāte! Sarunā ar sevi, ka izkustēsies vismaz 30 minūtes (labāk stundu!) dienā, vismaz trīsreiz nedēļā (labāk – katru dienu).

Ja tev jau ir kāda sirds kaite

Klausi ārstu, un, ja ir ieteikumi dzīvesveida izmaiņām, – ievies tos savā ikdienā! Tās nav pļāpas – ar dzīvesveidu var ļoti daudz ietekmēt. Ja tev ir izrakstīti medikamenti, lieto tos. Neizdomā: ai, jau ir labāk, varu pārtraukt. Nedari tā. Reizēm ir zāles, kas jālieto visu mūžu. Un tas ir labi un pareizi.

Un vēl – regulāri aizej pie sava kardiologa, kurš tevi pieskata. Kaut kas varbūt tev ir aizmirsies, kaut kas jauns nācis klāt un, iespējams, parādījušās labākas metodes, kā tev palīdzēt. Tāpat, ja tev ir kādas sūdzības, runā par to! Mūsdienās cilvēkam vairs nav jācieš ne no sāpēm, ne nepatīkamām sirdsklauvēm vai citām grūtām sajūtām. Medicīnā daudz kas ir labi atrisināts, un ārsts tev var palīdzēt.

Aptieciņa sirds veselībai

Stāsta ĒRIKA PĒTERSONE, farmaceite Mēness aptiekā:

«Ja man jautā, ko no aptiekā nopērkamajiem līdzekļiem būtu vērtīgi lietot, lai spēcinātu sirds veselību, es tomēr visupirms aicinu palūkoties uz savu ikdienas ritmu un dzīvesveidu. Ja dzīvosim neveselīgi – būs nepareizs uzturs, mazkustīgums, negulētas naktis, milzīgs stress –, no papildu līdzekļiem ieguvumu būs daudz mazāk nekā tad, ja lielās lietas dzīvē ir sakārtotas. Tad tiešām varam likt klāt kaut ko vērtīgu un labu no aptiekas produkcijas un gūt maksimālu labumu, lai stiprinātu savu vispārējo veselības stāvokli, jo īpaši – sirdi.

• Zivju eļļa – pierādīts, ka tā pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni, attiecīgi samazinot aterosklerozes risku. Vispārējs ieteikums zivju eļļas lietošanā būtu – iedzert no rīta puses pēc ēšanas vienu vai divas kapsulas.
• B grupas vitamīni. Stresa laikā mums organismā izdalās hormons, kas paaugstinātā devā nelabvēlīgi ietekmē sirdi. Bet B grupas vitamīns palīdz šā hormona nelabvēlīgo efektu neitralizēt.
• D vitamīns, kuru nu jau aizvien biežāk vairs nesauc par vitamīnu, jo patiesībā tas ir hormons, kas piedalās daudzos vielmaiņas procesos. Par D vitamīna nozīmīgumu vairs nešaubās neviens – arī sirds veselības kontekstā. Ir pētījumi, un arī kardiologu novērojumi liecina, ka cilvēkiem, kam D vitamīns ir pietiekamā daudzumā, ir zemāks paaugstināta asinsspiediena risks, attiecīgi tas samazina arī infarkta risku. D vitamīns arī veicina labu asins plūsmu, lai neveidojas trombi.
• Magnijs – atslābina muskulatūru un stiprina nervu sistēmu. Ja ir saspringums un savilkti muskuļi, asinsvadi mēdz spazmēties, sākas galvassāpes. Ir pierādīts, ka magnijs kopā ar kāliju – šie abi mikroelementi – piedalās sirds ritma regulēšanā. Ja magnija par maz un kālijs dominē, var rasties aritmija. Un vēl – hipertensijas pacientiem, kuri lieto noteiktas grupas medikamentus, magnija līmenis samazinās, jo šie medikamenti veicina magnija ātrāku izvadīšanos no organisma. Tāpēc nereti ir galvassāpes, muskuļu krampji, iespējama plakstiņu patvaļīga raustīšanās. Ja jālieto asinsspiedienu regulējošas zāles un ir šādi simptomi, noteikti vērts pakonsultēties ar ārstu vai zinošu farmaceitu.
• Koenzīms Q10 – tas ir enzīms, kas organismā ražo enerģiju visām mūsu šūnām un ir atbildīgs par labu vielmaiņu tajās. Ar gadiem šā enzīma daudzums samazinās, patiesībā tas strauji sāk kristies jau pēc divdesmit piecu gadu vecuma, tāpēc jādomā par tā papildu uzņemšanu. Savukārt pacientiem, kuri lieto holesterīnu samazinošās zāles, šis enzīms noteikti būtu jālieto, jo šie medikamenti bloķē vienu no ceļa posmiem, kur tiek ražots koenzīms Q10. Cilvēki to izjūt kā izteiktāku nogurumu, vājumu, nespēku. Ir valstis, kur, ja izraksta holesterīnu samazinošās zāles, tiek izrakstīts arī koenzīms Q10.

Runājot par preparātu lietošanu – D vitamīnu, izvērtējot dzīvesveidu un uzturu, iesaka lietot pat visu gadu, varbūt izlaižot vien vienu vai pāris mēnešus vasarā. Pārējiem vitamīniem un uztura bagātinātājiem klasiskais ieteikums ir – tos lietot trīs mēnešu kursā, tad ieturēt pauzi uz pāris mēnešiem. Bet, protams, ir jāskatās individuāli, jo, tāpat kā nav labi, ja mums kādas vielas trūkst, organismam arī kaut kā var būt par daudz. Un, kā mēs zinām, – kas par daudz, tas par skādi.

Šie, protams, ir vispārēji ieteikumi – ko konkrēti lietot un cik daudz, vajadzētu izrunāt ar ārstu vai farmaceitu. Jāsaprot, vai nav mijiedarbības ar citiem uztura bagātinātājiem vai medikamentiem, ko sieviete jau lieto. Tāpat jāizvērtē devas, lai tas ir jēgpilni un lai naudiņa par līdzekli nav iztērēta veltīgi.»