• Šobrīd

    weather img

    Rīga -5°C Mākoņains, D/DA vējš, 4.63 m/s

    Depresijas ķīmija

    Reklāmraksts
    28. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Publicitātes foto
    Esam labi izgulējušies, ieturējuši kvalitatīvu maltīti, un ārā ir saulains laiks. Nav brīnums, ka ir labs noskaņojums! Izrādās, šie faktori ir cieši saistīti ar ķīmiskajiem procesiem organismā, proti, „pareizo” tā sauktā laimes hormona serotonīna daudzumu tajā.

    Serotonīns ir dabisks hormons, kas regulē mūsu sajūtas un garastāvokli un darbojas kā ziņnesis, nododot sajūtu signālus no vienas nervu šūnas otrai. Smadzenēs serotonīns palīdz garastāvokļa regulēšanai un atmiņai, ko varētu uzskatīt par tā galveno lomu organismā, bet tam ir svarīgi darbi arī citās ķermeņa daļās. Var šķist pārsteidzoši, ka sajūtu signālu pārvadē jeb neironu komunikācijā nozīmīga loma ir gremošanas sistēmas funkcijām.Patiesībā lielākā daļa serotonīna jūsu ķermenī atrodas zarnās, nevis smadzenēs. Gandrīz visu ķermeņa serotonīna daudzumu ražo kuņģa-zarnu trakts, un tas vajadzīgs arī veselīgas gremošanas veicināšanai. Tādējādi serotonīna deficīts ietekmē ne tikai mūsu emocionālo stāvokli, bet arī rada būtiskas izmaiņas gremošanas trakta darbībās. Citur organismā serotonīns palīdz miegam, dzimumfunkcijām, kaulu veselībai un asins recēšanai. Kā tad nodrošināt pietiekamu laimes hormona daudzumu?

    Serotonīna jeb laimes hormona loma organismā

    Serotonīna sintēzē būtisks faktors ir saules jeb dienas gaisma, un tas tiek sintezēts no cilvēka organismā neaizvietojamās aminoskābes L-triptofāna, ko ikdienā varam uzņemt ar pārtiku. Tātad, viss – no ēdiena, ko ēdam, līdz saules gaismas daudzumam – var ietekmēt serotonīna līmeni ķermenī, kā arī to, cik efektīvi tas to izmanto. Serotonīns veic saziņu starp „smadzeņu un zarnu asi”, kas tad arī palīdz izskaidrot, kā psiholoģiskais vai sociālais stress var izraisīt gremošanas problēmas. „Ai, kā gribētos kaut ko apēst!” – diez vai ir pirmā doma, nonākot stresa situācijā, pat ja tiešām esam izbadējušies. Pētījumi rāda, ka serotonīna trūkums zarnu neironos var izraisīt aizcietējumus, tāpat kā serotonīna trūkums var izraisīt depresiju, jo tā bieži ir saistīta ar ķīmisko nelīdzsvarotību smadzenēs. Iespējams, ka depresīvu noskaņojumu rada nevis konkrēti pārdzīvojumi, bet vienkārši nepietiekams serotonīna līmenis. Palielinot serotonīna daudzumu smadzenēs, paaugstinās saziņa starp smadzeņu šūnām, kas savukārt uzlabo garastāvokli un mazina depresijas simptomus.

    Serotonīns un miegs

    Pareizai miega cikla darbībai vajadzīgs hormons, ko sauc par melatonīnu, taču jūsu ķermenim ir nepieciešams serotonīns, lai iegūtu melatonīnu, un smadzeņu daļai, kas atbildīga par miega regulēšanu, ir arī serotonīna receptori. Tāpēc nepietiekams vai pārmērīgs serotonīna daudzums var ietekmēt jūsu miega modeli un kvalitāti. Serotonīna un melatonīna attiecības var arī veicināt miega traucējumus (piemēram, bezmiegu), kas bieži sastopami cilvēkiem ar depresiju.

    Depresija

    Sakarība starp serotonīnu un depresiju medicīnas aprindās joprojām tiek bieži apspriesta. Tiek uzskatīts, ka zems laimes hormona līmenis pats par sevi nav depresijas pamats, tomēr var veicināt gremošanas un miega problēmas, sliktu garastāvokli. Tas saistīts ar vairākiem psiholoģiskiem apstākļiem, tostarp ar ēšanas traucējumiem, posttraumatiskā stresa sindromu, sociālās trauksmes un panikas traucējumiem. Tāpat secināts, ka serotonīna deficīts var izraisīt virkni psiholoģisku un fizisku simptomu kā nomāktība, trauksme, aizkaitināmība, agresija, impulsīva uzvedība, bezmiegs, zema pašapziņa, slikta apetīte. Serotonīns ietekmē daudzus zarnu funkciju aspektus – cik ātri ēdiens pārvietojas pa gremošanas traktu; cik daudz šķidruma, piemēram, gļotu, izdalās zarnās; cik jutīgas ir zarnas pret tādām sajūtām kā sāts un sāpes. Šis svarīgais hormons veicina normālu zarnu darbību un samazina ēstgribu, dodot smadzenēm ziņu, ka nu jau ir gana.

    Serotonīna trūkums organismā

    Serotonīna deficīts rodas, ja jūsu organismam trūkst serotonīna aktivitātes – barības vielu un vitamīnu trūkuma dēļ tas neražo pietiekami daudz, lai uzturētu normālu šī hormona līmeni, vai arī serotonīna lietošana ir neefektīva. Arī zems B6 un D vitamīnu līmenis ir saistīts ar serotonīna daudzuma pazemināšanos. Serotonīna deficīts var izraisīt kairinātu zarnu sindromu (KZS) – stāvokli, kas galvenokārt ietekmē resno zarnu. Biežāk novērotie simptomi ir vēdera uzpūšanās un gāzes, krampji vēderā un sāpes, caureja vai aizcietējums. Kairinātu zarnu sindromu raksturo uzliesmojumu epizodes, kas var ilgt dienas, nedēļas vai pat mēnešus. Gastroenterologi kā vienu no terapijām iesaka piparmētru ēteriskās eļļas lietošanu (tā nav tā pati eļļa, kuru izmanto aromterapijā!). Otrs ārstēšanas princips ir – lietot antidepresantus, kas palīdz mazināt serotonīna deficītu (to lietošanu var nozīmēt tikai ārsts), taču daudziem no tiem ir novēroti dažādi blakusefekti. Kā alternatīvu iespējams izvēlēties dabas līdzekļus nervu sistēmas darbības uzlabošanai.

    Sedanorm Spray – normālai nervu sistēmas darbībai

    Sedanorm Spray ir Latvijas farmācijas uzņēmuma Lotos Pharma radīts produkts ar ātru iedarbību un unikālu sastāvu. Sedanorm Spray sastāvā esošais grifonijas sēklu ekstrakts palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību. Pētījumos ir noskaidrots, ka grifonijas sēklu ekstrakts satur 5 – hidroksitriptofānu (5-HTP), kurš organismā piedalās serotonīna veidošanās procesā. Serotonīnu daudzi no mums pazīst kā “laimes hormonu”. Savukārt, pasifloras ekstrakts, darbojas nomierinoši, palīdzot uzturēt psihisko relaksāciju. Pateicoties Sedanorm Spray dabiskajam sastāvam, to var lietot jau no 12 gadu vecuma.

    Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

     

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+