Rīga +4°C 
«Pieaugušā vecumā nevienu savu dzimšanas dienu neesmu atzīmējusi. Nekad, nekad, nekad!» žurnālam Privātā Dzīve uzsver aktrise Lolita Cauka. Tas nav tāpēc, ka viņa baidītos no vecuma. «Ar saviem gadiem sadzīvoju tīri labi. Vienkārši savai personībai neesmu pievērsusi tik lielu uzmanību, lai sūtītu ielūgumus ar aicinājumu – nāciet un mani sveiciet!» Pārsteigumi gan aktrisei patīk.
Pirms 10 gadiem kolēģi viņai sarīkoja negaidītu pārsteiguma ballīti. No rīta Lolita iekāpa tramvajā, lai dotos uz darbu, taču pēkšņi tur iekāpa kolēģi, sāka dziedāt un griezt danci ar jubilāri. Kad tramvajs pieturēja pie Latvijas Nacionālā teātra, jaunie aktieri gaviļnieci svinīgi pavadīja līdz teātra ieejai, kur viņu jau gaidīja Uldis Dumpis ar divām glāzītēm uz sudraba paplātes. «Tas bija fantastiski! Tovakar pēdējo reizi uz lielās skatuves spēlēja izrādi Osedžas zeme, kurā man bija galvenā – Violetas – loma. Tas, kā kolēģi mani sveica, bija aizkustinoši un skaisti.»
Padomju gados aktierus zīmīgās jubilejās godināja uz skatuves, sēdinot lielā izpušķotā krēslā. Nereti šīs jubilejas demonstrēja pat televīzija.
«Atminos brauca no kolhoziem un kāpa uz skatuves ar puscūci rokā. Kas tik nav bijis! Reiz Elzai Radziņai pasniedza kastīti ar žāvētām reņģēm un viss teātris smaržoja. Paldies Dievam, ka tagad tā vairs nav. Es ko tādu negribētu piedzīvot,» smejas Lolita.
Jautāta, vai teātris nav plānojis aktrisi īpaši godināt 80. jubilejā, Lolita saka: «Pirms vairākiem gadiem nolēmu aiziet no teātra štata, lai varētu baudīt to, par ko sen jau biju sapņojusi, – brīvību izvēlēties. Tagad izmantoju savu lielo privilēģiju, ka man ir tiesības atteikties. Man ir piedāvātas jaukas lomas, bet šajā ziņā esmu nelokāma – mans laiks uz skatuves ir beidzies,» norāda Lolita.
«Katram aktierim būtu jāprotas aiziet laikus. Ir jāsaprot, līdz kuram brīdim var kāpt uz skatuves, jo tā daudz prasa. Ja jūti, ka latiņu vairs nevari turēt tik augstu, kā gribētos, ir laiks atvadīties…» skaidro aktrise. Jūnijā Lolita gan būs redzama izrādē Skroderdienas Silmačos. «Tā ir svēta lieta! Turklāt režisores Indras Rogas versija šogad tiks rādīta pēdējo reizi,» norāda jubilāre.
Dāvana, ar ko trāpīt desmitniekā
«Ja cilvēks, kas nāk pretī, uzsmaida, tas mani iepriecina daudz vairāk par dārgām dāvanām. Tāpēc – dāviniet smaidu! Priecē, ka tādi cilvēki uz ielām ir, ar latviešiem nav tik traki, kā runā.»
Kliņģerītes
Teātra dīvas parasti priecājas par rožu klēpjiem un greznām buķetēm. Lolita teic, ka viņai mīļi visi ziedi. «Man patīk gan griezti, gan podiņos, taču visiemīļotās ir kliņģerītes,» norāda viņa.
Uz mūžiem blondīne
Daudziem Lolita Cauka vienmēr būs tā skaistā meitene ar garām, blondām bizēm no Vella kalpiem – Ēdoles muižas meita Rūta. Ar šo lomu, būdama vēl tikai 3. kursa studente Latvijas Valsts konservatorijā, viņa kļuva slavena visā Latvijā. Pateicoties šai lomai, Lolita mainīja arī imidžu. «Esmu dabiska tumšmate, taču režisors tūlīt pēc provēm teica, ka man jābūt blondai. Un es pārvērtos par blondīni. Uz visu mūžu,» stāsta Lolita.
Firmas zīme – zema balss
Lai arī Lolita nekad nav slēpusi, ka viņai piemīt netikums uzsmēķēt, viņas samtaini zemā balss nav no tā. «Man vienmēr bijusi zema balss. Jau stājoties Teātra fakultātē, viens no pedagogiem man teica: «Tik skaista, sievišķīga un trausla būtne un ar tik šausmīgi zemu balsi,»,» stāsta Cauka.
Miera osta Engurē
«Mīlu klusumu un mieru, tāpēc priecājos, ka man Engurē pie jūras ir mazs vasaras ūķītis. Tā ir mana miera osta, kur jūtos brīva un enerģiski uzlādējos. Savulaik man šo pleķīti uzdāvināja vīrs Dainis, par ko esmu viņam pateicīga. Neesmu gan liela dārzā šiverētāja, man te nav garās kartupeļu vagas un burkānu dobes. Man te ir rožu krūmi, par kuriem es priecājos, ja tie pārziemojuši. Ja nav pārziemojuši, protams, atvainojos tiem nelaiķīšiem un stādu atkal jaunus.»
Ideāla figūra
Jautāta, kā viņai izdevies saglabāt labu fizisko formu, Lolita smej un saka: «Nekā! Neesmu sēdējusi nedz uz diētām, nedz nodarbojusies ar sportu. Cenšos gan daudz staigāt kājām. Domāju, ka figūru uztur mani nervi, kas sadedzina liekās taukvielas. Pasauli uztveru emocionāli un tikai pēc tam racionāli.»
Triju mazbērnu omīte
«Prieku smeļos mazbērnos un lutinu viņus, kā vien protu. Pedagogi ar manu darbu nebūtu apmierināti,» atzīst Lolita. Viņa pieverot acis uz nedarbiem, jo saprot, ka bērniem ir arī jāizpaužas.
Melnais humors
Lolita Cauka ir slavena ar savu melno humoru. Uz jautājumu, ko savā dzīvē vēl gaida, Lolita sāk aizgūtnēm smieties: «Ko tad savā vecumā vairs varu gaidīt – kad atvērsies mūžības vārti. Un lai nu ko, bet to es tiešām sagaidīšu tāpat kā mēs visi.»
