Rīga +6°C 
«Filma parāda, ka šajā nelaimē neesi vientuļš. Jā, tu nevari tēti izglābt. Vien pieņemt situāciju, ka tāda ir viņa izvēle. Tu nevari dzīvot dzīvi tēta vietā. To saku no personiskās pieredzes. Kad jūti – cilvēks pats neko negrib mainīt un nespēj arī to atzīt vai viņam ir par maz spēka… Tu neko nevarēsi izdarīt viņa vietā,» intervijā saka aktrise un atzīst: alkoholismā ir arī «milzīgs egoisms».
«Es tēta dzeršanu ilgi turēju sevī, baidījos viņam kaut ko aizrādīt, negribēju sāpināt. Mūsu kontakts zuda, jo tētis izvēlējās dzīvot distancētu dzīvi un neiesaistīties manā. Man bija 12 gadu, kad ar mammu pārcēlāmies uz Rīgu. Es ilgi baidījos runāt par tēta dzeršanu. Mani ēda nost nenormāls aizvainojums. Manī ir sāpes par to, ka viņš nav tāds, kādu es viņu gribētu. Bet šobrīd… Beidzot varu par to runāt,» saka Segliņa un intervijā atklāj, kā tēva alkoholisms ietekmējis viņas dzīvi. Aktrises tēvs diemžēl devās mūžībā, taču šīs bēdas nu pārmākušas citas, daudz spēcīgākas – nesen pāragri viņsaulē aizsaukta arī Ievas mamma, viņai īpaši tuvs un mīļš cilvēks.
Pilnu interviju ar Ievu Segliņu lasi žurnāla SANTA jaunākajā numurā vai digitāli šeit:
