Rīga +12°C 
Olga neslēpj, ka gatavošanās process gulstas tikai uz viņu pašu pleciem – sākot no vizuālā tēla un beidzot ar loģistiku. Viņa ar ironiju komentē situāciju: «Pašām viss jādara, arī sevi jānogādā pašām.»
Viņas neapmierinātība sakņojas mūžīgajos «sadarbības» meklējumos, kas slavenībām liek justies pazemojoši: «Man vārds sadarbība ir līdz kaklam – mums Latvijā ir apmēram tā: ja tu esi publiska persona, tev jāskraida un kā idiotei jāmeklē un jālūdzas, lai uzkrāso vai kaut ko iedod. Tas nav okei.»
Tikmēr Kaspars norāda uz acīmredzamu pretrunu – pasākums ir komerciāls, dalībnieces maksā par dalību, bet žūrija tērē savu naudu, lai tajā piedalītos. Kaspars uzsver: «Pasākums ir par naudu, meitenes.» Viņu sanikno fakts, ka pat ceļa izdevumi netiek segti, kamēr rīkotāji gūst peļņu.
«Jūs tūlīt sapratīsiet – jūs tikko aizgājāt, caur sadarbību paņēmāt kleitas. Jums samaksās vismaz par ceļu uz turieni? Es jums uzreiz varu pateikt – jūs tikko tā izčakarēja!»
Pēc Kaspara domām, šāda bezmaksas slavas dzīšana ir absurda: «Kā latvietei par brīvu aizbraukt! Tas ir piķa pasākums, kur vecenes maksā, meitenes maksā, bet latviešu slavenības atbrauc par brīvu, par savu naudu. Cik izmaksās šis pasākums?»
Lai gan Olga sākotnēji aizstāv savu izvēli, saucot dalību konkursā par godu, vīra argumenti liek viņai aizdomāties. Tomēr konflikts padziļinās, kad Kaspars piedāvā pats skaidrot attiecības ar organizatoriem. Olga to uztver kā svētku bojāšanu, nevēloties «tēlot kruto» vai pieprasīt naudu pēdējā brīdī.
«Viņš ir greizsirdīgs?» Olga vaicā meitai, uz ko Lukērija pārliecinoši atbild: «Tāpēc, ka tas nav par viņu.»
Kad Olga izmanto mākslīgo intelektu svētku uzrunas rakstīšanai, Kaspars pasmīkņā par sievas pavilkšanos uz trendiem. Galu galā Kaspars arī atrod savu lomu šajā avantūrā – viņš pieteicies būt par dāmu miesassargu un šoferi, lai vismaz fiziski kontrolētu situāciju.
