Rīga +12°C 
Komponists, muzikologs un Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Georgs Pelēcis saņēma Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu. Vislielāko paldies par devumu viņa paša dzīvē mūziķis sacīja sievai Marinai, kura bija patiesi aizkustināta.
Pianiste Marina Pelēce Privātai Dzīvei pastāstīja, ka abi satikušies, mācoties vienā klasē Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. «Kopš septītās klases sēdējām vienā solā, tā ka patiesībā blakus esam jau vairāk nekā sešdesmit gadu. Mūs kopā tur savstarpēja cieņa. Uzskatu, ka tā ir visu attiecību pamatā,» saka Georgs un uzsver – Marina ir viņa mūza. «Protams, visus šos gadus abus vieno mīlestība,» piebilst sieva.
Pēc augstskolas beigšanas Georgs Pelēcis nodevies mūzikas radīšanai, bet Marina ilgus gadus strādājusi Pāvula Jurjāna Mūzikas skolā par pasniedzēju. «Tagad esam pensionāri, un, cik vien bieži iespējams, braucam uz laukiem Salacgrīvā. Jau piecdesmit gadus mums tur ir māja, kurp dodamies jau agrā pavasarī. Savulaik bija lielāks dārziņš, bet tagad jūtams vecums, vairs nepietiek spēka strādāt dārzā,» saka Pelēcis.
«Tagad tur aug dažādi ziedi,» teic Marina. Lauku mājās Georgs Pelēcis smēlies iedvesmu saviem darbiem, arī kompozīcijai Plaukstošs jasmīns. Par godu abiem tik sirdij tuvajai vietai tapusi arī viņa Salacgrīvas kantāte jauktajam korim un pūtēju orķestrim Vidzemes pērle.
