Rīga +4°C 
Iepazinās Skapī
Tatjanas un Valērija Koķu mīlasstāsts sākās laikā, kad kabatās bija vairāk sapņu nekā naudas. Viņi satikās studiju gados, tolaik dzīve abiem tikai uzņēma apgriezienus. «Iepazināmies ļoti neromantiski, var teikt, tradicionāli. Satikāmies viesnīcas Rīga bārā Skapis – tā toreiz bija kulta vieta. Turp studenti pēc lekcijām parasti devās uz kādu stundiņu atpūsties, arī mēs nebijām izņēmums,» stāsta Tatjana.
Pēc gadu ilgas pazīšanās Valērijs mīļoto bildināja. «Biju pavisam jauna meitene. Man bija 20, Valērijam – 22 gadi. Kurai gan nepatiktu sajūta, ka puisis grib precēt? Neliegšos, mani tas sajūsmināja. Tāpēc, saņemot bildinājumu, ilgi nedomāju. Valērijs bija ne tikai gudrs, bet arī smuks. Šķita, ko gan vairāk vajag. Viņš jau bija dienējis armijā, mācījās fizmatos. Man likās – lieliska partija. Turklāt mana mamma, uzzinot, ka viņš pats gludina kreklus, atzīmēja, ka tas ir labs rādītājs,» stāsta Tatjana.
«Valērijs arī lūdza roku maniem vecākiem, kā jau tradicionāli tajos laikos bija pieņemts. Mums abiem viņi bija stingri, tāpēc visam bija jānotiek, kā nākas,» piebilst viņa.
Tikpat barga ziema kā šogad
Laulības gredzenus Tatjana un Valērijs mija 31. janvārī. Jautāti, kāpēc nolēma precēties ziemā, Tatjana skaidro: «Šo datumu izvēlējāmies tīri praktisku apsvērumu dēļ. Tolaik bijām studenti un zinājām, ka šajā laikā būs brīvlaiks pēc nokārtotas sesijas. Varējām jau, protams, pagaidīt arī līdz vasarai, taču mums ļoti gribējās precēties.» Abu kāzu diena 1976. gadā bija tikpat sniegota un auksta kā šogad.
