Intervijā žurnālam SANTA pirms vairākiem gadiem Lūsēns teica:
«Es visu mūžu esmu varējis normāli dzīvot. Katram cilvēkam katrā dzīves posmā tiek iedots tik daudz naudas, cik viņam vajag. Piemēram, dzīvojot laukos, varu iztikt ar desmit eiro nedēļā, jo man neko lieku nevajag. Ne man uz restorānu jāiet, ne jāpucējas,» pauda mākslinieks, kura radošo mūžu caurvij arī īpašas veiksmes – uzvedumi, kas skatuvi nepamet gadiem, trāpīgi radītas atsevišķas dziesmas un koncertu cikli.
Par smalku un glaunu iznešanos viņam ir savas domas:
«Tā vispār man ir misijas apziņa – mest nost visu lieko, visus ārišķīgos slāņus, ar ko esam apauguši. Visas tās austeru ēšanas… Un meitenes, kas nupat no laukiem iebraukušas Rīgā un labi apprecējušās. Viņas uzlako nagus un testē vīnus, tieši sausos vīnus. Osta un šļurkstina, un kaut ko muld par akāciju un vaniļas aromātiem. Šausmas! Brīnos par tiem mūžīgajiem nabagiem, kas jau tā ir piesituši pilnas kabatas ar naudu, taču vēl viņiem nav diezgan. Bet nauda ir kā vējš – te ir, te nav,» sprieda komponists.

















































































































