Rīga +4°C 
Krivmam, kura balss dzirdama daudzu iemīļotajās filmās, šī ziema izvērtusies aizraujošā piedzīvojumā. Viņa dzīvesvietu no visām pusēm ieskauj mežs, kas pārbagāts ar dažādiem, arī aizsargājamiem, putniem.
Kokā pie mājas viņš ierīkojis restorānu putniņiem – veikalā iegādātu barotavu nedaudz uzlabojis, un nu pie viņa mielojas visi. «Sākumā mēģināju īpašos putnu barības maisījumus. Tad sagādāju arī speķi, taču tas viss pazuda tik zibenīgi, ka beigās paliku pie saulespuķu sēklām, ko pērku internetā 20 kilogramu maisos. Katru dienu putnu barotavu papildinu ar diviem trim litriem šo sēklu, jo ēdāju ir patiešām daudz,» pieredzē dalās Krivms.
Mieloties nāk gan dažādu sugu zīlītes, gan citi putni. «Neesmu nekāds dižais putnu pētnieks, bet, tā kā mājai ir panorāmas logi, sanācis redzēt gan lielo dzelteno zīlīti, gan pelēko zīlīti, gan cekulzīlīti, kura mazliet izskatās pēc panka. Mieloties nāk arī meža strazdi, bariņš sīļu un žagatu pāris. Vasarā esmu manījis zivju dzenīti, pupuķi un ūbeles, kas staigā gar māju,» stāsta Guntis.
Brīdī, kad pamanījis – augumā lielākajiem putniem kokā iekārtā barotava ir par mazu un nestabilu, Krivms sācis spārnaiņiem domāto barību bērt arī uz zemes. «Tas kuplināja jau tā lielo ēdāju pulku. Vienurīt aiz loga pamanīju palielu baltu pleķi. Atnācis stirnu buks, kurš ēda putniem nobērtās sēkliņas. Vakar bija atskrējis briedēns ar draudzeni. Nodomāju: «Ai, nu labi, lai jau lasa tās sēkliņas.»
Taču tad ieraudzīju, ka šie abi piegājuši klāt manis stādītajai eglītei un žļambā nost arī to! Dzinu prom.
Briedēns paskatījās uz mani, it kā vēlētos teikt: «Nu, ko tu man piesienies!» Un ļoti negribīgi aizcilpoja prom,» atminas Guntis.
Pagalmā viesojušās gan vāveres un jenoti, gan stirnas. Reiz Krivms pat bijis liecinieks stirnu buku netraucētam seksam tieši pie loga.
«Man pašam brīžam šķiet, ka zvēri te nāk, lai palūrētu uz mani no dzīvnieku skatpunkta – dīvaini, kas mitinās stikla terārijā,» nosmej stiklotā nama saimnieks.
No visām radībām, ar ko Krivmam izveidojušās attiecības, tikai vienu astaini viņš labprātāk redz ejot, ne nākam. «Tas ir caunas kungs. Pēc skata smuks dzīvnieciņš, kas ložņā pa kokiem veikli kā vāvere un izēd putniem domāto barību. Kā ieraugu, dzenu viņu prom,» pavēsta Krivms.
Vairāk lasi žurnālā Privātā Dzīve!
