Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Problēmu dēļ ar bijušo sievu savulaik pārtrūkusi arī hokejista Sanda Ozoliņa saikne ar Amerikā dzīvojošiem dēliem Robertu un Kristoferu. Vasaras sākumā viņš šo skumjo stāstu atklāja žurnālam Ievas Stāsti. «Nu tas ir mainījies –
pirms mēneša ar vidējo dēlu Kristoferu, kas nu jau ir augumā daudz garāks par mani, satikos.
Kādu laiku sarakstījāmies, un es aizlidoju pie viņa uz Ameriku. Viņš teica, ka ik pa laikam paskatās, ko es runājot dažādās intervijās. Viņa draudzene bija izlasījusi Ievas Stāstu interviju ar mani, kurā atklāti teicu, ka nezinu, kā klājas maniem dēliem. Draudzene viņu pamudināja man uzrakstīt. Viņš esot jautājis, ko lai rakstot, un draudzene atbildējusi: «Uzraksti vienkārši: «Čau, kā iet?» Izrādās, ka ar to pietiek,» žurnālam Privātā Dzīve aizvadītajā nedēļā pauda Ozoliņš.
Sandis stāsta, ka arī iepriekš mēģinājis sazināties ar Sandru un prasījis viņai padomu, kā atjaunot attiecības ar abu dēliem. «Man tika atbildēts, ka viņa nevēlas ar mani runāt, jo es esot viņu daudz sāpinājis,» atminas Ozoliņš.
Viņš gan nekad neesot apdalījis šķirto ģimeni finanisālā ziņā.
Ozoliņš stāsta – maksājis arī dāsnus alimentus – 25 000 eiro mēnesī līdz dēlu pilngadībai.
«Mēģinājumi atpirkties ar naudu nedziedē emocionālās rētas, kuras es esmu atstājis,» apzinās sportists.
Taču viņš atzīmē, ka 2011. gadā puišu izglītības fondos ielicis katram dēlam pa 130 000 eiro, kas katru gadu esot pieauguši par 10 procentiem. Tomēr nu jau 27 un 31 gadu vecie dēli tā arī neesot ieguvuši augstāko izglītību. Esot sākuši studēt, bet līdz diplomam nav tikuši.
«Kur palikusi pārējā izglītībai atvēlētā nauda, man nav ne jausmas.
Arī par šo jautājumu tiesā ir strīdi,» neslēpj Ozoliņš.
Vaicāts, kā notiek saiknes atjaunošana ar ASV dzīvojošajām atvasēm, Sandis ir atklāts – nav viegli. «Nav jau tā, kā rāda filmās. Viss notiek lēnām. Vidējais dēls man teica, ka es vecākajam dēlam aizvien esmu melnajā sarakstā. Lai mēs atkal satiktos, ir nepieciešams laiks, un es to pieņemu. Vidējais dēls centīšoties palīdzēt,» cerību pilns ir Ozoliņš.
Vairāk lasi žurnālā Privātā Dzīve!
